LIEPĀJAS  PILSĒTAS  DOME         

     LIEPĀJAS PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE “DZINTARIŅŠ”

Reģ.Nr. 3001901779

Dzintaru ielā 90, Liepājā, LV 3416, tālrunis 63433670, 63433518,26569427,e-pasts dzintarins@liepaja.edu.lv                                                                                                                                                       www.lpii-dzintarins.lv

 

 

 

 

 

Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes “Dzintariņš ”

 

 

                                                                      PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

                                                       Liepāja, 2020

 

                                                               

 

                                                           

 SATURS

1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums………………………………………   3

2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi ………………………………………    4

3. Izglītības iestādes sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes vērtējuma līmeni atbilstošajos kritērijos………………………        4

3.1. Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas……………   4

3.2. Mācīšana un mācīšanās………………………………………………    5

3.2.1. Mācīšanas kvalitāte…………………………………………   5

3.2.2. Mācīšanās kvalitāte…………………………………………   6

3.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa……………………  7

3.3. Izglītojamo sasniegumi………………………………………………    8

3.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā……………………… 8

3.4. Atbalsts izglītojamiem………………………………………………… 9

3.4.1. Psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts……    9

3.4.2. Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)……….…………………………………………………            9

3.4.3. Atbalsts personības veidošanā………………………………  10

3.4.4. Atbalsts karjeras izglītībā……………………………………  11

3.4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai………………………   12

3.4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām……………   13

3.4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni………………………………14

3.5. Izglītības iestādes vide………………………………………………… 14

3.5.1. Mikroklimats………………………………………………………………     14

3.5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība……………………………  15

3.6. Izglītības iestādes resursi……………………………………………… 16

3.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi………………………… 16

3.6.2.Personālresursi………………………………………………   17

3.7. Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana…………………………………………………………………         18

3.7.1. Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana 18

3.7.2. Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība……18

3.7.3. Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām……………19

4. Turpmākā attīstība………………………………………………………………  21

    

 

 

 

 

 

 

1. 1.   Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes “Dzintariņš ” vispārīgais raksturojums

 

 

     Liepājas pirmsskolas izglītības iestāde “Dzintariņš ” (turpmāk tekstā – izglītības  iestāde) ir Liepājas pilsētas pašvaldības izglītības iestāde, kas realizē divas  pirmsskolas izglītības programmas.

     Dibinātājs: Liepājas pilsētas dome.

      Izglītības iestādes juridiskā adrese: Dzintaru iela 90, Liepāja, Latvija, LV – 3416, tālrunis 63433670, 63433518, mob. 26569427, e-pasts: dzintarins@liepaja.edu.lv, interneta mājas lapa: www.lpii-dzintarins.lv

    Izglītības iestādes darbības pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums,  pirmsskolas izglītības  iestādes Nolikums, citi ārējie un iekšējie normatīvie akti.

    Liepājas pilsētas pašvaldības izglītības iestāde “Dzintariņš “ sāka savu darbību 1980. gadā.

    40.bērnudārzs no 1980. gada līdz 1997. gada 31.decembrim.

    Mazbērnu novietne- bērnudārzs “Dzintariņš “no 1998. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31.augustam.

    Pirmsskolas izglītības iestāde “Dzintariņš “no 2001. gada 1.septembra.

    Izglītības iestādē  darbojas 12 grupas. Mācību valoda – latviešu valoda.  

    2007.gadā tika veikta iestādes vienkāršota renovācija.

     2007.gadā ierīkota automātiskā ugunsdrošības signalizācija un centralizētā apsardze.  

     Katru gadu vasaras mēnešos, jūlijā un augustā tiek veikti kosmētiskie remonti grupu telpās, nomainīti grīdas segumi.

     Izglītojamo skaits   2019.gada 1.septembrī- 225.

Kopējais pedagogu skaits izglītības  iestādē – 28. Pamatā ir pedagogi, kuri izglītības  iestādē strādā daudzus gadus. Visi ir ieguvuši augstāko pedagoģisko izglītību, kura ir atbilstoša, lai strādātu pirmsskolas izglītības pakāpē. Mūzikas skolotāja mācās LiePU 3 kursā.

  Izglītības iestādes vadību nodrošina vadītāja, vadītājas vietniece izglītības jomā un saimniecības daļas vadītāja.

                                                           

Piedaloties tālākizglītības kursos, semināros un konferencēs pastāvīgi tiek pilnveidota profesionālā kompetence pedagoģijā un psiholoģijā, kompetenču pieejā, rotaļnodarbību metodikā un plānošanā, audzināšanas un bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, iestādes vadībā. Izglītības iestāde izīrē telpas arī vairākiem interešu izglītības pulciņiem, tā nodrošinot izglītojamajiem sevi pilnveidot un attīstīt personību.

    Izglītības iestādē darbojas LIZDA pirmorganizācija.

 

          2.  Izglītības iestādes   darbības pamatmērķi

   Izglītības iestādei ir vispārizglītojošs virziens.

    Misija: Veicināt izglītojamā vispusīgu un harmonisku attīstību, ievērojot viņa attīstības likumsakarības un vajadzības, individuālajā un sabiedriskajā dzīvē nepieciešamās  zināšanas, prasmes un iemaņas, tādējādi mērķtiecīgi nodrošinot izglītojamā iespēju sagatavoties pamatizglītības apguvei.

    Vīzija: Izglītības  iestāde ir sabiedrībā iecienīta iestāde ar attīstošu vidi, kurā pedagoģiskais process notiek audzināšanas, mācīšanas un mācīšanās vienotībā, kur centrā ir izglītojamais kā vispusīgi attīstīta personība.

   Mērķis: īstenot izglītības procesu, nodrošinot izglītojamā ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamajām pamatzināšanām, pamatprasmēm un iemaņām

 

   Izglītības iestādes uzdevumi ir:

• Īstenot licencētās pirmsskolas izglītības programmas;
• Radīt optimālus apstākļus izglītojamo intelektuālajai, fiziskajai, garīgajai attīstībai, spēju un talantu izkopšanai;
• Izvēlēties optimālas mācīšanas un mācīšanās, audzināšanas darba metodes un darba formas, racionāli izmantojot finanšu, personāla un informācijas resursus;
• Sadarboties ar izglītojamo vecākiem (aizbildņiem), valsts un pašvaldības institūcijām, nevalstiskajām organizācijām. 

 

 

3. Iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos

3.1.  Mācību saturs - iestādes īstenotās izglītības programmas

Mācību audzināšanas process  izglītības iestādē tiek īstenots atbilstoši licencētajām pirmsskolas izglītības programmām. Mācību valoda-latviešu.

 

 

 

 

Izglītības programmas

Izglītības programmas nosaukums	Kods	Licence		Izglītojamo skaits 2019./2020.m.g. 01.09.
		Nr.	Datums	Sākumā	Beigās
Pirmsskolas izglītības programma	01011111	V-3220	20.12.2010.	225	225
Speciālā pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem	01015611	V-6750	03.09.2013	4	4

  

       Pedagogi zina  un izprot pirmsskolas izglītības programmā noteiktos mērķus un uzdevumus, metodes un paņēmienus, pielāgojot tos atbilstoši katram vecumposmam. Izglītības programmu noteikto izglītības saturu, kas sekmē izglītojamā attīstību kopumā, apgūst sadarbībā ar pedagogu interaktīvā pedagoģiskā procesā rotaļnodarbībās ar integrētu mācību saturu un izglītojamo patstāvīgā darbībā visas dienas garumā, nodrošinot vienmērīgu slodzi. Pedagoģiskajā procesā pedagogi izmanto izglītojamā sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību atbilstoši normatīvajiem aktiem.                            

            Pedagoģiskajā procesā   mācību/audzināšanas darbs pārsvarā notiek  integrēti, iekļaujot paredzamos mācību priekšmetus. Integrētais mācību saturs ļauj izglītojamajiem sniegt vienotu izpratni par pasauli. Grupu pedagogi visā pedagoģiskajā procesā veic noteikto audzināšanas darba uzdevumus, ievēro galvenos vērtējuma nosacījumus pirmsskolas izglītībā.

Stiprās puses :

1. Viss mācību process balstīts uz pirmsskolas izglītības programmām, tās mērķiem, uzdevumiem, saturu.
2. Mācību saturs tiek īstenots integrētā mācību procesā atbilstoši bērnu vecumposmiem.

Turpmākā attīstība:

1. Īstenojot programmas saturu integrētajā mācību procesā, vairāk izmantot inovatīvas mācību metodes,
2. Grupu audzināšanas darbā vispusīgāk un pēctecīgāk iekļaut audzināšanas tēmas.

Vērtējums jomā:  labi

 

            

3.2.   Mācīšana un mācīšanās

3.2.1. Mācīšanas kvalitāte

       Mācību processizglītības iestādē  tiek organizēts un  virzīts  uz personības veidošanu. Izglītības iestādes pedagogi sekmē izglītojamo vispusīgu attīstību, personības apziņas veidošanos un psiholoģisku sagatavošanu izglītības apguvei skolā.

   Rotaļnodarbība un integrētā rotaļnodarbība ir galvenās metodes pirmsskolā. Minētās un citas mācību metodes tiek izvēlētas un koriģētas atkarībā no konkrētu izglītojamo sasniegumiem, grupas attīstības īpatnībām.

    Pedagogi pedagoģiskajā procesā atbilstoši izglītojamo vecumam, saprotami izskaidro rotaļnodarbības mērķus, uzdevumus, rosina viņiem izteikt savu viedokli, analizēt, domāt, secināt, pilnveidot savu pieredzi, patstāvīgi darbojoties. Veidojot sadarbības prasmes, izglītojamo darbs tiek organizēts gan pāros, gan apakšgrupās, sniedzot nepieciešamo atbalstu, risinot problēmas.

  Izglītības  iestādē izglītojamie ir nodrošināti ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem un materiāliem – literatūru, darba lapām, uzskates materiāliem, didaktiskiem materiālie u.c. Mācību procesa kvalitātes nodrošināšanai pedagogi izmanto  projektorus, sagatavotas prezentācijas, digitālos materiālus.  Izglītojamiem, kuriem ir grūtības mācību procesā, tiek piedāvāti diferencēti uzdevumi. Savukārt talantīgajiem izglītojamajiem tiek piedāvāti uzdevumi ar augstāku grūtības pakāpi. Mācību procesā izmantojamie mācību materiāli atbilst izglītojamo vecumam, spējām un konkrētai rotaļnodarbībai.

 Lai iesaistītu izglītojamos daudzveidīgā praktiskā darbībā un palīdzētu viņiem izprast mācību satura saistību ar reālo dzīvi, izglītības iestāde organizē rotaļnodarbības un izglītojošus pasākumus ārpus izglītības iestādes– ekskursijas, eksperimentus dabā, pastaigas.

  Vadītāja, vadītājas vietniece izglītības jomā un pedagogi vismaz vienu reizi mācību  gada laikā piesakās vai tiek aicināti vērot integrētās rotaļnodarbības, svētkus un dažādas aktivitātes. Vērojumi atklātajās integrētajās nodarbībās, pasākumos un ārpusnodarbību aktivitātēs liecina, ka mācīšanas un audzināšanas process izglītības iestādē ir jēgpilns. Tiek izmantoti dažādi sadarbības modeļi starp pedagogu un izglītojamiem. Mācību procesā pedagogi izmanto dažādas vērtēšanas metodes- uzslavas, pamudinājumus, aprakstošu novērtējumu, sarunā ar izglītojamo.

    Katru tēmu pedagogi atspoguļo izglītības iestādes skolotāja dienasgrāmatā, kurā tiek plānoti dažādi izglītošanas un audzināšanas uzdevumi.

  Stiprās puses:

• Pedagogi pārzina un strādā atbilstoši pirmsskolas izglītības programmas prasībām, strādā ar mūsdienīgām metodēm,

Turpmākā attīstība:

• Turpināt apgūt un izmantot mācību procesā mūsdienu tehnoloģijas.

 

Izmantot mācību metodes, kuras nodrošina saikni ar reālo dzīvi  un kompetenču pieejas veidošanu izglītībā.

Vērtējums: labi

3.2.2. Mācīšanās kvalitāte

 

   Izglītojamo vēlmi mācīties rosina pedagogu uzslavas un pozitīva attieksme, interesants mācību saturs, frontālais, grupālais un individuālais darbs.  Izglītības  iestādē mācīšanās darba organizācija tiek realizēta pēc ieteicamā rotaļnodarbību saraksta un interešu izglītības nodarbību saraksta.

   Izglītības iestādes vadība un pedagogi iepazīstina vecākus ar izglītošanās procesam nepieciešamo materiālo bāzi, darba organizāciju. Pēc informācijas saņemšanas vecāki iesaistās procesa veidošanā- atnes dažādus materiālus, kurus izmantot darbībā un mācīšanās procesā, nereti piedalās didaktisko spēļu izgatavošanā. Vērojumi atklātajās rotaļnodarbībās liecina, ka pedagogi mērķtiecīgi organizē izglītojamos un mācīšanās darbu, veido viņos motivāciju piedalīties mācīšanās darbā un pozitīvu attieksmi pret izzināšanas procesu.

  Pedagogi rosina izglītojamos pastāvīgajā darbībā izmantot dažādus resursus: attīstošās spēles, didaktiskos materiālus, pastāvīgi pieejamos mācību līdzekļus un materiālus.

   Izglītības iestāde lepojas ar pašgatavoto rotaļu materiālu klāstu, kuru skolotāji sekmīgi izmanto izglītojamo mācīšanās kvalitātes nodrošināšanai.

   Ārpusnodarbību aktivitāšu laikā un patstāvīgajā darbībā izglītojamie mācās izmantot attīstošās spēles, didaktiskos materiālus. Vēlmi mācīties rosina izglītības iestādes pedagogu uzslavas un pozitīva attieksme, interesanti organizētas integrētās rotaļnodarbības, grupu un individuālais darbs. Lai motivētu izglītojamos labākiem mācību sasniegumiem, divas reizes gadā tiek izvērtētas viņu zināšanas, prasmes un iemaņas, kas kalpo par pamatu turpmāko mērķu un uzdevumu izvirzīšanai.

Stiprās puses:

• Izglītības iestādes  izglītojamie zina un saprot mācību procesam izvirzītās prasības, lielākā daļa izglītojamo virzīti un zināšanu, iemaņu un prasmju attīstību,
• Mācīšanās rotaļnodarbībās notiek visas grupas, apakšgrupu ietvaros, kā arī individuāli,
• Izglītības iestādē notiek informācijas apmaiņa starp vadību, pedagogiem un vecākiem,
• Izglītības iestādē regulāri tiek veikta izglītojamo apmeklētības uzskaite un analīze.
• Izglītojamie ir informēti par dažādiem  izglītības iestādē  organizētajiem pasākumiem.

 

 

 

 

Turpmākā attīstība:

• Veicināt izglītojamo līdzdarbību un sadarbību mācību procesā,
• Veicināt izglītojamo darbošanos grupās, pāros un individuāli, atbilstoši viņu spējām.
• Atbalstīt izglītojamo prasmi darboties patstāvīgi, izteikt savas domas un pielietot apgūtās prasmes.

Vērtējums: labi

 

3.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa                                                                                                                                                                                                                                                                                     

    Izglītības  iestādē pedagogu galvenais uzdevums ir mācīšanas, mācīšanās un audzināšanas procesu organizēt interesantu, jēgpilnu, atbilstoši bērnu spējām, vajadzībām un interesēm.

   Lai  izglītības iestādē  sekmīgi organizētu pedagoģisko procesu, vadība un pedagogi individuālajās sarunās un pedagoģiskajās sēdēs vērtē, kas izdevies, kam pastiprināti jāpievērš uzmanība, kādi uzdevumi izvirzāmi turpmākai pedagoģiskai darbībai. Regulāra mācīšanas, mācīšanās vērtēšana ir neatņemama pedagoģiskā procesa sastāvdaļa. Ikdienā pedagoģiskajā procesā izglītojamo sasniegumi tiek vērtēti rotaļnodarbībās, kur galvenais izglītojamo darbības veids ir rotaļa. Izglītības iestādes pedagogi cenšas uzteikt katra izglītojamā veikumu, stimulējot un iedrošinot viņu nākošajai izzinošai darbībai.

    Izglītības iestādes vērtēšanas pamatprincipus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas. Izglītības programmas apguves laikā izglītojamo zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā. Vērtēšanas metodes atbilst izglītojamo vecumam, kas atbilst likumdošanā noteiktajām prasībām. Izglītības  iestādē izstrādātas izglītojamo vērtēšanas kartes, kurās izglītojamo zināšanas tiek noteiktas atbilstoši viņu vecumposmam divas reizes gadā. Pedagogi un vadība regulāri analizē iegūto informāciju pedagoģiskajās sēdēs, izmanto metodiskā darba pilnveidē.

    Izglītojamo vērtēšanas procesā tiek iegūta, apkopota un analizēta informācija, lai:

• Noteiktu izglītojamā mācīšanās vajadzības, zināšanu, prasmju apguvi, un attieksmju veidošanos;
• Sekmēt atgriezenisko saiti par izglītojamā apgūtajām zināšanām un prasmēm;
• Spriestu par mācīšanās efektivitāti.

Izglītojamo vecāki par bērnu sasniegumiem tiek informēti mutiski pēc nepieciešamības, bet obligātās apmācības izglītojamo vecāki saņem rakstisku vērtējumu. Vecākiem ir saprotama izglītojamā sasniegumu vērtēšanas kārtība. Mācību gada noslēguma pedagoģiskajā sēdē pedagogi un atbalsta personāls  dalās pieredzē par izglītojamo sasniegumiem mācību gada laikā. 

 

Stiprās puses:

• Iestādē regulāri tiek veikta izglītojamo sasniegumu vērtēšana un individuāla informācijas nodošana vecākiem par izglītojamā sasniegumiem,
• Vērtēšanas procesā iegūtā informācija tiek apkopota un izmantota  izglītības iestādes  darba pilnveidē.

Turpmākā attīstība:

• Veicināt izglītojamo savstarpējo vērtēšanu grupas ietvaros,

Vērtējums: labi

 

3.3. Izglītojamo sasniegumi

3.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

     Mācību darbs  izglītības  iestādē ir vērsts uz to, lai izglītojamais pēc iespējas labāk varētu sasniegt  plānotos  sasniedzamos rezultātus, atbilstoši savām spējām un attīstībai.

    Balstoties uz MK noteikumiem Nr. 533 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”, pilsētas metodiķi un vadītāju vietnieki izglītības jomā izstrādāja konkrētus kritērijus dažādām izglītojamo darbības jomām. Tie ir kā pamats izglītojamo individuālo sasniegumu novērtēšanai ikdienas darbā, kad izglītojamo diagnostikas kartēs divas reizes gadā tiek aizpildīta prasītā informācija. Izvērtējot sasniegumus var spriest par izglītojamā attīstību kopumā, vajadzības gadījumā sniedzot individuālu palīdzību, vai, piesaistot atbalsta personālu.

     Ikdienā pedagoģiskajā procesā izglītojamo sasniegumi tiek vērtēti rotaļnodarbībās, kur galvenais bērnu darbības veids ir rotaļa. Pedagogi cenšas uzteikt katra izglītojamā veikumu, stimulējot un iedrošinot viņu nākošajai izzinošai darbībai.

   Izglītības  iestādē notiek izglītojamo vērtēšana un sasniegumu analīze, ko veic  izglītības iestādes  administrācija un pedagogi divas reizes gadā pedagoģiskās padomes sēdēs.

Stiprās puses:

• Pedagogu spēja veikt izglītojamo sasniegumu vērtēšanu, lai rosinātu viņus turpmākiem  sasniegumiem;

Turpmākā attīstība:

• Pilnveidot vērtēšanas sistēmu izglītības iestādē;

Vērtējums - labi

 

 

 

 

3.4.  Atbalsts izglītojamajiem

3.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociāli pedagoģiskais atbalsts

    Izglītības  iestādē regulāri tiek apzinātas izglītojamo psiholoģiskās, fiziskās un sociāli pedagoģiskās vajadzības.

     Izglītības  iestādē strādā logopēds, speciālais skolotājs un medmāsa. No Izglītības pārvaldes ir iespēja piesaistīt sociālo pedagogu, psihologu ne tikai darbam ar pedagogiem, bet arī ģimenēm. Lai izglītības iestādē veidotu labvēlīgu un drošu vidi, palīdzētu nodrošināt emocionālo drošību, tiek veikts darbs ar izglītojamajiem, pedagogiem, notiek sadarbība ar izglītojamo ģimenēm un institūcijām ārpus izglītības iestādes. Sadarbībā ar Liepājas pilsētas Sociālo dienestu, mazturīgo un daudzbērnu ģimenēm tiek sniegts materiālais atbalsts (daļēja vai pilnīga atbrīvošana no maksas par izglītojamo ēdināšanas pakalpojumu saņemšanu).

   Logopēds veic individuālu darbu, lai sniegtu palīdzību izglītojamajam valodas apguvē. Speciālais pedagogs veic darbu ar izglītojamiem, kuriem ir jaukti attīstības traucējumi.

Stiprās puses:

• Tiek ievērotas izglītojamo vajadzības.

Tālākā attīstība:

• Turpināt veidot sadarbību ar Izglītības pārvaldes sociālo pedagogu dažādu jautājumu risināšanai un profesionālajai pilnveidei sociālajos jautājumos.

Vērtējums: labi

 

3.4.2.Izglītojamo drošības garantēšana ( drošība un darba aizsardzība )

    Izglītības iestādes pirmajā stāvā iekārtots medicīnas kabinets, kurā strādā sertificēta medicīnas māsa. Kabinetā tiek uzglabātas izglītojamo medicīniskās kartes (forma 0/26) un potēšanās kartes, kurās tiek dokumentētas ārstu  - speciālistu un medicīnas māsas veiktās veselības pārbaudes, informācija par slimību gadījumiem. Tiek veikti profilaktisko apskašu rezultāti Medicīnas kabinetā tiek sniegta pirmā palīdzība, tajā uzglabājas atbilstošā dokumentācija. Medmāsa nepieciešamības gadījumā izsauc ātro palīdzību. Viņa veic pedagoģiskā un tehniskā personāla obligāto veselības pārbaužu kontroli, dokumentācijas uzskaiti un glabāšanu, kā arī veic antropometriskos mērījumus un koordinē profilaktisko pošu veikšanu atbilstoši vakcinācijas kalendāram. Medmāsa regulāri veic profilaktisku izglītojamo apskati un nodrošina sanitāri higiēnisko normu ievērošanu, kā arī veic ēdināšanas kvalitātes monitoringu. Izglītības iestādē izstrādāts telpu uzkopšanas un dezinfekcijas plāns. Izglītojamiem tiek piedāvāti kvalitatīvi ēdināšanas pakalpojumi. Regulāri tiek piedāvāts piens un augļi.

                                                                        

    Medicīnas māsa informē pedagogus par pirmās palīdzības sniegšanu traumu gadījumos, paaugstinātas temperatūras gadījumā, kā arī pedagogi ir informēti par pareizi neatliekamās palīdzības izsaukšanas plānu. Medmāsa veic izglītojamo darbu: vada pārrunas ar izglītojamajiem  par zobu higiēnu, stājas profilaksi, tīrību.

       Izglītības iestādē ir izstrādāti reglamentējošie normatīvie akti, kas nosaka darba drošību darbiniekiem, izglītojamajiem (instrukcijas, īsas, izglītojamajiem saprotamas), ar tiem tiek iepazīstināti darbinieki katru rudeni, uzsākot jaunu mācību gadu, kā arī jaunais darbinieks, stājoties darba attiecībās.

    Izglītības  iestādei ir sadarbība ar pašvaldības policijas, VUGD darbiniekiem. Tiek organizētas nodarbības izglītojamajiem par dažādiem drošības jautājumiem. Pedagogi organizē izglītojamajiem dažādus konkursus, projektus, pasākumus labākai drošības jautājumu apguvei, pārrunām tiek izmantotas dažādas prezentācijas.

   izglītības iestādes  ēka aprīkota ar automātisko ugunsdrošības sistēmu un signalizāciju. Evakuācijas plāni izvietoti katrā stāvā. Telpas aprīkotas ar dūmu detektoriem, atbilstoši prasībām izvietoti ugunsdzēšamie aparāti. Ieejas durvis aprīkotas ar kodu, kas neļauj iekļūt nepiederošām personām. Durvīm ir antipanikas rokturi gadījumā, ja nepieciešama evakuācija.

    Izstrādāti iekšējie kārtības noteikumi, kuri tiek regulāri  papildināti, atsaucoties uz izmaiņām likumdošanā. Katrā vecuma grupā izstrādāti savi kārtības noteikumi, atbilstoši izglītojamo vecumam un viņu izpratnei. Iekšējās kārtības noteikumi pieejami izglītības iestādes mājas lapā un vecāku informācijas stendos. Izglītojamajiem katrā grupā pedagogi veido nodarbības, lai viņi labāk saprastu kārtības noteikumus un tos ievērotu.

   Izglītības iestādē visi mācību tehniskie līdzekļi, iekārtas un aprīkojums ir droši. Iekārtas ir verificētas un kalibrētas pēc noteikumiem, regulāri attiecīgu instanču drošības speciālists tās pārbauda un veic žurnālā nepieciešamos ierakstus.

Stiprās puses:

• Izglītojamie regulāri tiek izglītoti drošības jautājumos;
• Izglītības iestādē strādā sertificēta medicīnas māsa, kura regulāri apmeklē profesionālās pilnveides kursus un piedalās semināros;
• Izglītības iestādei ir laba sadarbība ar sociālajām institūcijām sociālo problēmu risināšanā.

Turpmākā attīstība:

• Turpināt sadarbību ar Izglītības pārvaldes sociālo pedagogu dažādu sociālo jautājumu risināšanu.

Vērtējums:  labi

                                                           

 

 

3.4.3.. Atbalsts personības veidošanā

     Izglītības  iestādē tiek īstenots mērķtiecīgs un koordinēts audzināšanas darbs, sadarbojoties ar pedagogiem, izglītojamajiem un viņu ģimenēm. Audzināšanas darbs tiek īstenots saskaņā ar licencētām izglītības programmām un izglītības iestādes izstrādāto audzināšanas programmu 2019./2020.gadam. Tajā izvirzīti galvenie uzdevumi un programma apstiprināta pedagoģiskās padomes sēdē. Tiek organizēti pasākumi izglītojamo patriotiskajā, pilsoniskajā un valstiskajā audzināšanā. Izglītības  iestādē notiek pasākumi par godu Liepājas un Latvijas dzimšanas dienām, izglītojamie piedalās radošo darbu konkursos, kas veltīti valsts un savas dzimtās pilsētas svētkiem. Integrētajā mācību procesā pedagogi ietver plašu tēmu loku, lai veicinātu patriotismu, stiprinātu piederības sajūtu savai valstij, dzimtajai pilsētai, radinātu kopt valsts un izglītības iestādes tradīcijas.

    Izglītības  iestādē izveidojušās stabilas tradīcijas – Latvijas valsts un Liepājas dzimšanas dienas, drošības nedēļa, veselības nedēļa, izlaidumi, Mātes diena, ģimenes diena, pasākumi, kas saistīti ar latviešu tautas tradīcijām, pirmsskolas jubilejas pasākumi, konkursi “Vai pazīsti Latviju?”, “Vai pazīsti Liepāju?” Izveidotas jaunas tradīcijas, kuras ieņēmušas jau stabilu vietu izglītības iestādes dzīvē – , dalība makulatūras un nolietoto bateriju vākšanas konkursos. Ir iegūts ekoskolas statuss un pirmsskolas iestādei ir EKO karogs.

     Izglītojamie piedalās dažādos pasākumos ārpus izglītības iestādes: pilsētas rīkotajās radošuma dienās, pilsētas izstādēs un konkursos, ziedu audzēšanas un stādīšanas projektā “Saules aplis”.

    Vispusīgas personības attīstīšanai  izglītības  iestādē izglītojamajiem tiek piedāvātas interešu izglītības nodarbības 2019./2020. gadā darbojās sekojoši interešu izglītības pulciņi:

• Volejbola pamatu apguve
• Angļu valodas pulciņš;
• Robotika;
• Basketbola pamatu apguve.

   Visiem pulciņiem izstrādātas programmas. Nodarbību laiki plānoti atbilstoši izglītības iestādes iespējām. Tas sekmē izglītojamo radošā pašizpausme, savas individualitātes veidošana, aktīvu un radošu brīvā laika izmantošanu, sadarbības pieredzi, attīsta izglītojamo spējas un talantus.

  Izglītības iestādes  izglītojamie saņem veselīgas brokastis, pusdienas, launagu, piedalās programmā “Skolas piens”, “Skolas auglis”. Tas veicina izglītojamo fizisko attīstību un veselību. Katras grupas pedagogi iepazīstina un pārrunā atbilstoši vecumam un interesēm jautājumus par veselīgu dzīvesveidu, katru gadu notiek Putras diena, konkurss “Veselīgs, neveselīgs”.

                                                           

 

                                                                       

 

Stiprās puses:

• Izglītības  iestādē izstrādāta audzināšanas programma, kā arī audzināšanas virzieni 2019-2020.. gadam;
• Izglītojamo vispusīgas personības attīstīšanai tiek izstrādātas un realizētas dažādas interešu izglītības programmas;
• Izglītības iestādē organizētie pasākumi sekmē pozitīvas attieksmes un radošuma attīstību izglītojamajos.

Turpmākā attīstība:

• Turpināt pilnveidot izglītojamo darbošanos izglītības iestādes un ārpus tās organizētajos pasākumos, kā arī iesaistīt vecākus izglītības iestādes rīkotajās aktivitātēs.

Vērtējums:  labi

 

3.4.4. Atbalsts karjeras izglītībā

    Izglītības  iestādē  karjeras izglītība ir iekļauta audzināšanas programmā. Karjeras izglītības darbu koordinē grupu pedagogi. Viņi kopā ar izglītojamo vecākiem mērķtiecīgi palīdz izglītojamiem apzināt savas spējas un intereses. Izglītības iestādes  karjeras izglītības īstenošanas pasākumi tiek realizēti grupu rotaļnodarbībās un  ārpusnodarbību aktivitātēs – pārgājienos, mācību ekskursijās  uz vecāku darba vietām.

    Vispirms izglītojamie iepazīst izglītības iestādē dažādas profesijas – skolotāja, auklītes, vadītāja, medicīnas māsas, sekretāres, sētnieka, strādnieka u.c. profesijas. Izglītojamie labprāt piedalās dažādo profesiju izpētē. Viņi zīmē, vizualizē iepazītās profesijas, izzina pienākumus, iepazīstas ar jaunām profesijām tikšanās reizēs ar dažādu profesiju pārstāvjiem. Šajā darbā palīdz arī vecāki, kuri izglītojamos iepazīstina ar savām profesijām.

    Izglītības iestādei izveidojusies laba sadarbība profesiju popularizēšanā ar Liepājas ugunsdzēsības depo, Liepājas mūzikas skolu, Liepājas muzeju, koncertzāli “Lielais dzintars”, Liepājas pašvaldības policiju, bibliotēku “Libris ” un Liepājas teātri.

    Izglītojamie vecumā no 5-7 gadiem kopā ar pedagogiem dodas mācību ekskursijās, lai iepazītu Liepājā interesantākās un populārākās profesijas (ugunsdzēsējs, policists, pianists, diriģents, mūziķis, aktieris u.c.).

   Izglītības  iestādes metodiskajā kabinetā ikviens pedagogs var saņemt metodisko materiālu dažādu profesiju iepazīšanai atbilstoši vecumam un interesēm.

Stiprās puses:

• Dažādās darba formas dažādu profesiju iepazīšanai;
• Pedagogi ar savu radošumu un profesionalitāti spēj radīt interesi par karjeras izglītību

 

Turpmākā attīstība:

• Paplašināt metodisko materiālu klāstu izglītojamo karjeras izglītības veicināšanai;
• Aktivizēt vecāku iesaistīšanos dažādu profesiju iepazīšanā.

Vērtējums: labi

 

3.4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

    Izglītības  iestādē izglītošanās process ir demokrātisks un draudzīgs izglītojamam, jo tas paredz mācīšanu, mācīšanos visas dienas garumā, līdz ar to pedagogs var plānot ar izglītojamo strādāt brīvā formātā, izglītojamam piemērotā laikā un līmenī.

   Integrētās rotaļnodarbības pedagogi veido tā, lai izglītojamie varētu iekļauties mācību procesā. Ja kādam izglītojamam izvirzītie uzdevumi nav paveicami, tiek strādāts individuāli, atvieglots uzdotais uzdevums.

    Pedagogi plāno savu darbu ar izglītojamajiem, regulāri izvērtē darba rezultātus. Diferencētais darba ar izglītojamajiem dod labus rezultātus. Šajā darbā palīdzību sniedz arī izglītojamo vecāki, kuri ikdienas sarunās ar pedagogiem tiek informēti par problēmām mācību vielas apguvē un tās kopīgi risina.

   Izglītojamo vajadzību izpētē ir iesaistīt arī logopēds, kurš sadarbojas gan ar grupu pedagogiem, gan ar izglītojamo vecākiem.

  Īpaša uzmanība tiek veltīta  talantīgiem bērniem.

   Izglītības  iestādes pedagogi regulāri iesaistās dažādos pasākumos un konkursos, kuros izglītojamiem attīsta savas prasmes. 2019./2020.mācību gada otrajā pusē sakarā ar Covid-19 ierobežojumiem, bērnu radošās darbības izpalika.

Stiprās puses:

• Organizētās rotaļnodarbības ļauj izglītības darbu diferencēt,
• Dienas ritms organizēts tā, lai atbalstītu diferencētu un individuālu pieeju izglītojamā spēju un prasmju attīstībā,
• Atbalsta personāls iesaistās mācību darba diferenciācijā un individualizācijā.

Turpmākā attīstība:

• Turpināt sadarbību ar  izglītojamo vecākiem mācību darba diferenciācijā,

Vērtējums:  labi

 

 

                                               

 

 

 

 

3.4.6. Atbalsts izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām

   Pamatojoties uz medicīniski  pedagoģiskās komisijas atzinumu, izglītības iestādi apmeklē izglītojamie ar jauktiem attīstības traucējumiem. Katram izglītojamajam tiek izstrādās individuāls izglītības  plāns. Izglītības iestādē tiek sniegts atbalsts izglītojamajiem  ar  speciālajām vajadzībām. Sadarbībā ar izglītības  iestādes logopēdu, speciālo pedagogu, bērna asistentu , medmāsu un vadītājas vietnieci izglītības jomā, reizi ceturksnī tiek analizēti bērnu sasniegumi un veiktas nepieciešamās korekcijas izglītības  plānā. Izglītojamie ar speciālajām vajadzībām aktīvi piedalās visos izglītības iestādes rīkotajos pasākumos. Grupu pedagogi darbu plāno, realizējot iekļaujošās izglītības principus, lai būtu nodrošinātas izglītojamo ar speciālajām vajadzībām tiesības uz izglītību.

   Stiprās puses :

• Pieredze darbā ar izglītojamajiem, kuriem ir jauktās attīstības traucējumi.

Turpmākā attīstība:

• Turpināt sadarbību ar vecākiem saistībā ar integrācijas procesu izglītības iestādē.

3.4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

   Komunikācija starp  izglītības iestādi un ģimeni par mācību audzināšanas darbu tiek organizēta, izmantojot dažādus informācijas līdzekļus – individuālās sarunas, grupu vecāku sapulces, vecāku kopsapulces, informatīvais stends, vēstules, grupu un iestādes pasākumus, seminārus.

   Vecāku sapulces notiek divas reizes mācību gadā, ir labi sagatavotas un vecākiem pieņemamā laikā.  Izstrādātas sapulču protokolu veidlapas, reģistrācijas lapa.

   Vecāki zina, ka ar priekšlikumiem vai ierosinājumiem var griezties pie grupu pedagogiem un izglītības iestādes vadības komandas. Vecāki savus rakstiskos priekšlikumus un ierosinājumus var ielikt arī  pastkastītē, kura ir novietota  zālē iepretim sekretāres kabinetam. Vecāku priekšlikumi atkarībā no to satura tiek  izskatīti pedagoģiskajās sanāksmēs un tie tiek ņemti vērā, plānojot turpmāko darbu.

       Atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām, izglītojamo vecāki tiek informēti par izmaiņām normatīvajos dokumentos un citiem ar izglītības  iestādes darba organizāciju saistītiem jautājumiem. Izglītības  iestāde regulāri organizē vecākiem izglītojošus pasākumus. Vecāki tiek aicināti piedalīties svētku koncertos, iespēju robežās piedalīties izglītojamo ekskursijās, sporta aktivitātēs, projektu nedēļas norisēs, veselības un pasaku dienu pasākumos, izstādēs, Vecākiem tiek organizēti semināri, tikšanās ar logopēdu, pieaicinātu speciālistu – psihologu, notiek sadarbība arī ar medicīnas māsu.  Vecākiem pieejama informācija arī izglītības iestādes mājas lapā. Izglītības iestādē darbojas izglītības Iestādes padome, kura darbojas atbilstoši reglamentam. Padomes sastāvā vairākumā ir grupu vecāku pārstāvji, administrācija, divi pedagogi.                                                                    

Vecāku pārstāvji uzklausa atskaites par mācību audzināšanas darbu, risina jautājumus par izglītības iestādes un vecāku sadarbību, par izglītojamo drošību un veselību, izglītības iestādes attīstības prioritātēm, izskata vecāku ieteikumus un priekšlikumus. Regulāri cenšamies uzlabot un pilnveidot sadarbību ar vecākiem  un skolotājiem.

Stiprās puses:

• Grupu pedagogu un vecāku sadarbība, iesaistot vecākus izglītības iestādes darbā,
• Daudzveidīgi izglītojošie pasākumi izglītojamajiem kopā ar vecākiem.

Turpmākā attīstība:

• Dažādot komunikācijas darbu ar vecākiem – organizēt individuālās tikšanās dienas,
• Turpināt pilnveidot sadarbību ar Iestādes padomi.

Vērtējums:  labi

3.5. Pirmsskolas iestādes vide

3.5.1. Mikroklimats

    Izglītības  iestādē regulāri tiek plānots un īstenots darbs pie pirmsskolas tēla veidošanas. Tai ir savs logo, pie ēkas plīvo Latvijas, Liepājas un EKO karogi. Izglītības iestādei ir savas tradīcijas, zema kadru mainība.

    Sekmīgi piedaloties dažādos pasākumos, izglītojamie un pedagogi veido pozitīvu izglītības iestādes tēlu. Pasākumus apmeklē vecāki un citi izglītojamo radinieki. Īpaši apmeklēti ir Ziemassvētku, Mātes dienas pasākumi, Lieldienas un vasaras saulgrieži.

   Izglītības  iestādē tiek organizētas darbinieku ekskursijas, Ziemassvētku un Zinību dienas pasākums. izglītības iestādes administrācija respektē un iespēju robežās atbalsta pedagogu, tehnisko darbinieku un vecāku ieteikumus, ierosinājumus, novērtē sasniegumus.

  Izglītības  iestāde ir mājīga, izglītojamiem un vecākiem pievilcīga ar kopīgām izstādēm, projektiem, svētkiem, koncertiem. Pedagogi dalās savā pieredzē, vada Liepājas Universitātes studentu prakses (šajā mācību gadā – 2 studenti). Izglītības iestāde ir kā bāzes iestāde, kur sporta skolotāja gatavo topošos studentus šai profesijai.  

   Izglītības  iestādē izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, kas nosaka izglītojamo tiesības, pienākumus un atbildību. Ar šiem noteikumiem tiek iepazīstināti izglītojamie un vecāki. Izglītības iestādes vadības, pedagogu un vecāku savstarpējā sadarbībā šie noteikumi tiek pilnveidoti, uzsvaru liekot uz pozitīvu uzvedību, novēršot fiziskos un morālos pāridarījumus.

   Izglītības  iestādē ievēro vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no dzimuma, etniskās vai nacionālās izcelsmes, vecuma, reliģiskās piederības, spējām, stāvokļa sabiedrībā u.c. Problēmsituācijas un  konfliksituācijas tiek risinātas profesionāli, godīgi un taisnīgi, iesaistot vecākus un pedagogus

 

Personāls un izglītojamie savstarpēji sadarbojas, attiecībās valda labvēlība, savstarpēja cieņā.

   Izglītības iestādē ir noteikta kārtība, kā jārīkojas izglītības iestādes apmeklētājiem, attieksme pret viņiem ir laipna un korekta. Izglītības iestādē ir savs ētikas kodekss, kuru aktualizē katra mācību gada sākumā.

Stiprās puses:

• Izglītības  iestādē ir savas tradīcijas,
• Izglītojamiem  tiek veidota piederības jūtas savai dzīvesvietai, valstij.

Turpmākā attīstība:

• Turpināt kopt izglītības iestādes tradīcijas, ieviest jaunas, lai veicinātu un uzturētu labvēlīgu klimatu,
•  Turpināt akcentēt vienotu iekšējo kārtības noteikumu prasību ievērošanu un izpildi.

Vērtējums:  labi

3.5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība

    Izglītības  iestādei ir divi atsevišķi korpusi, kuri savienoti ar stiklotu galeriju.  Telpas atbilst licencēto izglītības programmu realizēšanai. Izglītības iestādes  telpas ir estētiski noformētas, tīras un kārtīgas. Telpu iekārtojums un inventārs atbilst izglītojamo skaitam, vecumam un augumam. Telpas ir atbilstošas sanitāri higiēniskajām prasībām, tajās ir optimāla temperatūra. Telpas tiek regulāri vēdinātas, uzkoptas. Apgaismojums ir atbilstošs normatīvo aktu prasībām. Telpu krāsojums ir gaišos toņos, kas veicina izglītojamo labsajūtu. Izglītības iestādes pirmajā stāvā atrodas vadītājas, medmāsas, saimniecības vadītājas, sekretāres kabineti, metodiskais kabinets, logopēda un mūzikas skolotāju kabineti, elektrības sadales telpa, atbilstoši aprīkots ēdienu sadales bloks. Visās telpās tiek ievērotas sanitārās normas. Higiēnisko un sanitāro normu pārkāpumi nav konstatēti.

       Izglītības iestādes telpas atbilst visām drošības prasībām, atbilstoši noteikumiem izvietoti evakuācijas plāni, norādītas ieejas un izejas. Pamatojoties uz ugunsdrošības prasībām,  gaiteņos un citās pieejamās vietās izvietoti ugunsdzēšamie aparāti. Pirmās palīdzības aptieciņa atrodas  medmāsas kabinetā.

   Izglītības iestādē plānveidīgi tiek veikti telpu remonti budžeta ietvaros. Grupās regulāri tiek nomainītas mēbeles, inventārs. Visās pirmsskolas iestādes telpās pieejams interneta pieslēgums, kā arī darbojas ugunsaizsardzības sistēma.

   Izglītības  iestāde ir nožogota, ir dažādas konstrukcijas izglītojamo fiziskajām aktivitātēm, ir divas sporta zonas. Āra teritorija ir apgaismota, zaļa, kopta. Katru pavasari tiek atjaunotas puķu dobes, zaļā zona, nomainītas smiltis smilšu kastēs. Teritorijā iekārtotas velosipēdu novietnes gan pieaugušo, gan izglītojamo velosipēdu novietošanai.  Āra teritorija regulāri tiek apsekota, lai tā būtu droša izglītojamajiem.   

                                                            

   Izglītības  iestāde  atrodas netālu no Baltijas jūras un  1 km attālumā no centra, Dzintara un Liedaga ielu krustojumā. Apkārt pirmsskolas iestādei atrodas dzīvojamās ēkas, Dzintara iela ir asfaltēta. Lai nodrošinātu izglītojamo drošību, ir izvietotas  ceļa zīmes “Uzmanību bērni!”, ātruma ierobežojuma valnis un  zīme, iepretim galvenajai ieejai iezīmēta gājēju pāreja un uzstādītas zīmes. Teritorija ir nožogota. Pirmsskolas iestādes saimnieciskā zona atdalīta no bērnu āra aktivitāšu zonas. Teritorijā ir trīs gājēju vārtiņi, no kuriem vieni paredzēti apkalpojošajam transportam.

Stiprās puses:

• Plānveidīgs un mērķtiecīgs izglītības iestādes telpu remonts,
• Telpu estētiskais noformējums, tīrība un kārtība telpās,

Turpmākā attīstība:

• Turpināt uzturēt kārtību un tīrību izglītības iestādes apkārtnē, rūpēties par vizuālo izskatu,
• Budžeta ietvaros nomainīt materiāltehnisko bāzi, veikt telpu kosmētiskos remontus.

Vērtējums:  labi

3.6. Pirmsskolas izglītības iestādes resursi

3.6.1.  Iekārtas un materiāltehniskie resursi

   Izglītības iestādē ir izglītības programmu īstenošanai nepieciešamās telpas, materiāltehniskie resursi mācību procesa, izglītojamo un pedagogu nodrošināšanai. Telpu izkārtojums un platība ir atbilstoša īstenojamo programmu specifikai un izglītojamo skaitam, antropometriskajiem rādītājiem. izglītības iestādē ir 12 grupas, divas zāles, kur notiek arī ar veselību un muzikālo audzināšanu saistītie pasākumi. Izglītības iestāde nodrošina ar izglītības specifikai un apguvei atbilstošām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, tās regulāri tiek atjaunotas un papildinātas, ir pieejams bezvadu internets. Pedagogiem pieejami divi datori ar interneta pieslēgumu.  Ir pārnēsājamais projektors, ekrāns. Mācību darba dažādošanai izglītojamiem un pedagogiem pieejami gaismas galdi, smilšu galdi CD atskaņotāji, fotoaparāts/fotokamera. Izglītības iestāde nodrošina 5-6 gadīgos izglītojamos  ar mācību grāmatām un darba lapām kā arī ar izdevniecības “Zvaigzne” datorizēto apmācības programmu. Atbalsta personālam - medicīnas māsai, daļēji arī logopēdam iekārtoti kabineti, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbu. Sanitārie mezgli atbilst sanitāro normu prasībām.  Izglītības iestādē ievēro un aktualizē noteikto kārtību  telpu izmantošanai.

   Izglītības  iestādē ir metodiskais kabinets, kurš ir nokomplektēts ar mācību un metodisko literatūru. Katru gadu vadītājas vietniece izglītības jomā akceptē mācību literatūras sarakstu, kas atbilsts Izglītības un zinātnes ministrijas satura centra ieteiktajam, valsts pirmsskolas vadlīnijām, to apstiprina vadītājs.  Pedagogu vajadzībām pieejams kopētājs ( sekretāres kabinetā ) , ar kuru palīdzību tiek pavairota iekšējā dokumentācija, materiāli izglītojamo mācību procesam.