LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME

LIEPĀJAS PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE “DZINTARIŅŠ”

Reģ.Nr. 3001901779

Dzintaru ielā 90, Liepājā, LV 3416, tālrunis 63433670, 63433518,26569427,e-pasts dzintarins@liepaja.edu.lv

www.lpii-dzintarins.lv

Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes “Dzintariņš ”

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Liepāja, 2020

SATURS

1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums……………………………………… 3

2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi ……………………………………… 4

3. Izglītības iestādes sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes vērtējuma līmeni atbilstošajos kritērijos……………………………………………………………… 4

3.1. Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas…………… 4

3.2. Mācīšana un mācīšanās……………………………………………… 5

3.2.1. Mācīšanas kvalitāte………………………………………… 5

3.2.2. Mācīšanās kvalitāte………………………………………… 6

3.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa…………………… 7

3.3. Izglītojamo sasniegumi……………………………………………… 8

3.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā……………………… 8

3.4. Atbalsts izglītojamiem………………………………………………… 9

3.4.1. Psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts…… 9

3.4.2. Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)……….………………………………………………… 9

3.4.3. Atbalsts personības veidošanā……………………………… 10

3.4.4. Atbalsts karjeras izglītībā…………………………………… 11

3.4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai……………………… 12

3.4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām…………… 13

3.4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni………………………………14

3.5. Izglītības iestādes vide………………………………………………… 14

3.5.1. Mikroklimats……………………………………………………………… 14

3.5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība…………………………… 15

3.6. Izglītības iestādes resursi……………………………………………… 16

3.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi………………………… 16

3.6.2.Personālresursi……………………………………………… 17

3.7. Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana………………………………………………………………… 18

3.7.1. Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana 18

3.7.2. Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība……18

3.7.3. Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām……………19

4. Turpmākā attīstība……………………………………………………………… 21

1. Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes “Dzintariņš ” vispārīgais raksturojums

Liepājas pirmsskolas izglītības iestāde “Dzintariņš ” (turpmāk tekstā – izglītības iestāde) ir Liepājas pilsētas pašvaldības izglītības iestāde, kas realizē divas pirmsskolas izglītības programmas.

Dibinātājs: Liepājas pilsētas dome.

Izglītības iestādes juridiskā adrese: Dzintaru iela 90, Liepāja, Latvija, LV – 3416, tālrunis 63433670, 63433518, mob. 26569427, e-pasts: dzintarins@liepaja.edu.lv, interneta mājas lapa: www.lpii-dzintarins.lv

Izglītības iestādes darbības pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, pirmsskolas izglītības iestādes Nolikums, citi ārējie un iekšējie normatīvie akti.

Liepājas pilsētas pašvaldības izglītības iestāde “Dzintariņš “ sāka savu darbību 1980. gadā.

40.bērnudārzs no 1980. gada līdz 1997. gada 31.decembrim.

Mazbērnu novietne- bērnudārzs “Dzintariņš “no 1998. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31.augustam.

Pirmsskolas izglītības iestāde “Dzintariņš “no 2001. gada 1.septembra.

Izglītības iestādē darbojas 12 grupas. Mācību valoda – latviešu valoda.

2007.gadā tika veikta iestādes vienkāršota renovācija.

2007.gadā ierīkota automātiskā ugunsdrošības signalizācija un centralizētā apsardze.

Katru gadu vasaras mēnešos, jūlijā un augustā tiek veikti kosmētiskie remonti grupu telpās, nomainīti grīdas segumi.

Izglītojamo skaits 2019.gada 1.septembrī- 225.

Kopējais pedagogu skaits izglītības iestādē – 28. Pamatā ir pedagogi, kuri izglītības iestādē strādā daudzus gadus. Visi ir ieguvuši augstāko pedagoģisko izglītību, kura ir atbilstoša, lai strādātu pirmsskolas izglītības pakāpē. Mūzikas skolotāja mācās LiePU 3 kursā.

Izglītības iestādes vadību nodrošina vadītāja, vadītājas vietniece izglītības jomā un saimniecības daļas vadītāja.

Piedaloties tālākizglītības kursos, semināros un konferencēs pastāvīgi tiek pilnveidota profesionālā kompetence pedagoģijā un psiholoģijā, kompetenču pieejā, rotaļnodarbību metodikā un plānošanā, audzināšanas un bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, iestādes vadībā. Izglītības iestāde izīrē telpas arī vairākiem interešu izglītības pulciņiem, tā nodrošinot izglītojamajiem sevi pilnveidot un attīstīt personību.

Izglītības iestādē darbojas LIZDA pirmorganizācija.

2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi

Izglītības iestādei ir vispārizglītojošs virziens.

Misija: Veicināt izglītojamā vispusīgu un harmonisku attīstību, ievērojot viņa attīstības likumsakarības un vajadzības, individuālajā un sabiedriskajā dzīvē nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas, tādējādi mērķtiecīgi nodrošinot izglītojamā iespēju sagatavoties pamatizglītības apguvei.

Vīzija: Izglītības iestāde ir sabiedrībā iecienīta iestāde ar attīstošu vidi, kurā pedagoģiskais process notiek audzināšanas, mācīšanas un mācīšanās vienotībā, kur centrā ir izglītojamais kā vispusīgi attīstīta personība.

Mērķis: īstenot izglītības procesu, nodrošinot izglītojamā ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamajām pamatzināšanām, pamatprasmēm un iemaņām

Izglītības iestādes uzdevumi ir:

Īstenot licencētās pirmsskolas izglītības programmas;
Radīt optimālus apstākļus izglītojamo intelektuālajai, fiziskajai, garīgajai attīstībai, spēju un talantu izkopšanai;
Izvēlēties optimālas mācīšanas un mācīšanās, audzināšanas darba metodes un darba formas, racionāli izmantojot finanšu, personāla un informācijas resursus;
Sadarboties ar izglītojamo vecākiem (aizbildņiem), valsts un pašvaldības institūcijām, nevalstiskajām organizācijām.

3. Iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos

3.1. Mācību saturs - iestādes īstenotās izglītības programmas

Mācību audzināšanas process izglītības iestādē tiek īstenots atbilstoši licencētajām pirmsskolas izglītības programmām. Mācību valoda-latviešu.

Izglītības programmas

Izglītības programmas nosaukums	Kods	Licence		Izglītojamo skaits 2019./2020.m.g. 01.09.
Izglītības programmas nosaukums	Kods	Nr.	Datums	Sākumā	Beigās
Pirmsskolas izglītības programma	01011111	V-3220	20.12.2010.	225	225
Speciālā pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem	01015611	V-6750	03.09.2013	4	4

Pedagogi zina un izprot pirmsskolas izglītības programmā noteiktos mērķus un uzdevumus, metodes un paņēmienus, pielāgojot tos atbilstoši katram vecumposmam. Izglītības programmu noteikto izglītības saturu, kas sekmē izglītojamā attīstību kopumā, apgūst sadarbībā ar pedagogu interaktīvā pedagoģiskā procesā rotaļnodarbībās ar integrētu mācību saturu un izglītojamo patstāvīgā darbībā visas dienas garumā, nodrošinot vienmērīgu slodzi. Pedagoģiskajā procesā pedagogi izmanto izglītojamā sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Pedagoģiskajā procesā mācību/audzināšanas darbs pārsvarā notiek integrēti, iekļaujot paredzamos mācību priekšmetus. Integrētais mācību saturs ļauj izglītojamajiem sniegt vienotu izpratni par pasauli. Grupu pedagogi visā pedagoģiskajā procesā veic noteikto audzināšanas darba uzdevumus, ievēro galvenos vērtējuma nosacījumus pirmsskolas izglītībā.

Stiprās puses :

Viss mācību process balstīts uz pirmsskolas izglītības programmām, tās mērķiem, uzdevumiem, saturu.
Mācību saturs tiek īstenots integrētā mācību procesā atbilstoši bērnu vecumposmiem.

Turpmākā attīstība:

Īstenojot programmas saturu integrētajā mācību procesā, vairāk izmantot inovatīvas mācību metodes,
Grupu audzināšanas darbā vispusīgāk un pēctecīgāk iekļaut audzināšanas tēmas.

Vērtējums jomā: labi

3.2. Mācīšana un mācīšanās

3.2.1. Mācīšanas kvalitāte

Mācību processizglītības iestādē tiek organizēts un virzīts uz personības veidošanu. Izglītības iestādes pedagogi sekmē izglītojamo vispusīgu attīstību, personības apziņas veidošanos un psiholoģisku sagatavošanu izglītības apguvei skolā.

Rotaļnodarbība un integrētā rotaļnodarbība ir galvenās metodes pirmsskolā. Minētās un citas mācību metodes tiek izvēlētas un koriģētas atkarībā no konkrētu izglītojamo sasniegumiem, grupas attīstības īpatnībām.

Pedagogi pedagoģiskajā procesā atbilstoši izglītojamo vecumam, saprotami izskaidro rotaļnodarbības mērķus, uzdevumus, rosina viņiem izteikt savu viedokli, analizēt, domāt, secināt, pilnveidot savu pieredzi, patstāvīgi darbojoties. Veidojot sadarbības prasmes, izglītojamo darbs tiek organizēts gan pāros, gan apakšgrupās, sniedzot nepieciešamo atbalstu, risinot problēmas.

Izglītības iestādē izglītojamie ir nodrošināti ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem un materiāliem – literatūru, darba lapām, uzskates materiāliem, didaktiskiem materiālie u.c. Mācību procesa kvalitātes nodrošināšanai pedagogi izmanto projektorus, sagatavotas prezentācijas, digitālos materiālus. Izglītojamiem, kuriem ir grūtības mācību procesā, tiek piedāvāti diferencēti uzdevumi. Savukārt talantīgajiem izglītojamajiem tiek piedāvāti uzdevumi ar augstāku grūtības pakāpi. Mācību procesā izmantojamie mācību materiāli atbilst izglītojamo vecumam, spējām un konkrētai rotaļnodarbībai.

Lai iesaistītu izglītojamos daudzveidīgā praktiskā darbībā un palīdzētu viņiem izprast mācību satura saistību ar reālo dzīvi, izglītības iestāde organizē rotaļnodarbības un izglītojošus pasākumus ārpus izglītības iestādes– ekskursijas, eksperimentus dabā, pastaigas.

Vadītāja, vadītājas vietniece izglītības jomā un pedagogi vismaz vienu reizi mācību gada laikā piesakās vai tiek aicināti vērot integrētās rotaļnodarbības, svētkus un dažādas aktivitātes. Vērojumi atklātajās integrētajās nodarbībās, pasākumos un ārpusnodarbību aktivitātēs liecina, ka mācīšanas un audzināšanas process izglītības iestādē ir jēgpilns. Tiek izmantoti dažādi sadarbības modeļi starp pedagogu un izglītojamiem. Mācību procesā pedagogi izmanto dažādas vērtēšanas metodes- uzslavas, pamudinājumus, aprakstošu novērtējumu, sarunā ar izglītojamo.

Katru tēmu pedagogi atspoguļo izglītības iestādes skolotāja dienasgrāmatā, kurā tiek plānoti dažādi izglītošanas un audzināšanas uzdevumi.

Stiprās puses:

Pedagogi pārzina un strādā atbilstoši pirmsskolas izglītības programmas prasībām, strādā ar mūsdienīgām metodēm,

Turpmākā attīstība:

Turpināt apgūt un izmantot mācību procesā mūsdienu tehnoloģijas.

Izmantot mācību metodes, kuras nodrošina saikni ar reālo dzīvi un kompetenču pieejas veidošanu izglītībā.

Vērtējums: labi

3.2.2. Mācīšanās kvalitāte

Izglītojamo vēlmi mācīties rosina pedagogu uzslavas un pozitīva attieksme, interesants mācību saturs, frontālais, grupālais un individuālais darbs. Izglītības iestādē mācīšanās darba organizācija tiek realizēta pēc ieteicamā rotaļnodarbību saraksta un interešu izglītības nodarbību saraksta.

Izglītības iestādes vadība un pedagogi iepazīstina vecākus ar izglītošanās procesam nepieciešamo materiālo bāzi, darba organizāciju. Pēc informācijas saņemšanas vecāki iesaistās procesa veidošanā- atnes dažādus materiālus, kurus izmantot darbībā un mācīšanās procesā, nereti piedalās didaktisko spēļu izgatavošanā. Vērojumi atklātajās rotaļnodarbībās liecina, ka pedagogi mērķtiecīgi organizē izglītojamos un mācīšanās darbu, veido viņos motivāciju piedalīties mācīšanās darbā un pozitīvu attieksmi pret izzināšanas procesu.

Pedagogi rosina izglītojamos pastāvīgajā darbībā izmantot dažādus resursus: attīstošās spēles, didaktiskos materiālus, pastāvīgi pieejamos mācību līdzekļus un materiālus.

Izglītības iestāde lepojas ar pašgatavoto rotaļu materiālu klāstu, kuru skolotāji sekmīgi izmanto izglītojamo mācīšanās kvalitātes nodrošināšanai.

Ārpusnodarbību aktivitāšu laikā un patstāvīgajā darbībā izglītojamie mācās izmantot attīstošās spēles, didaktiskos materiālus. Vēlmi mācīties rosina izglītības iestādes pedagogu uzslavas un pozitīva attieksme, interesanti organizētas integrētās rotaļnodarbības, grupu un individuālais darbs. Lai motivētu izglītojamos labākiem mācību sasniegumiem, divas reizes gadā tiek izvērtētas viņu zināšanas, prasmes un iemaņas, kas kalpo par pamatu turpmāko mērķu un uzdevumu izvirzīšanai.

Stiprās puses:

Izglītības iestādes izglītojamie zina un saprot mācību procesam izvirzītās prasības, lielākā daļa izglītojamo virzīti un zināšanu, iemaņu un prasmju attīstību,
Mācīšanās rotaļnodarbībās notiek visas grupas, apakšgrupu ietvaros, kā arī individuāli,
Izglītības iestādē notiek informācijas apmaiņa starp vadību, pedagogiem un vecākiem,
Izglītības iestādē regulāri tiek veikta izglītojamo apmeklētības uzskaite un analīze.
Izglītojamie ir informēti par dažādiem izglītības iestādē organizētajiem pasākumiem.

Turpmākā attīstība:

Veicināt izglītojamo līdzdarbību un sadarbību mācību procesā,
Veicināt izglītojamo darbošanos grupās, pāros un individuāli, atbilstoši viņu spējām.
Atbalstīt izglītojamo prasmi darboties patstāvīgi, izteikt savas domas un pielietot apgūtās prasmes.

Vērtējums: labi

3.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Izglītības iestādē pedagogu galvenais uzdevums ir mācīšanas, mācīšanās un audzināšanas procesu organizēt interesantu, jēgpilnu, atbilstoši bērnu spējām, vajadzībām un interesēm.

Lai izglītības iestādē sekmīgi organizētu pedagoģisko procesu, vadība un pedagogi individuālajās sarunās un pedagoģiskajās sēdēs vērtē, kas izdevies, kam pastiprināti jāpievērš uzmanība, kādi uzdevumi izvirzāmi turpmākai pedagoģiskai darbībai. Regulāra mācīšanas, mācīšanās vērtēšana ir neatņemama pedagoģiskā procesa sastāvdaļa. Ikdienā pedagoģiskajā procesā izglītojamo sasniegumi tiek vērtēti rotaļnodarbībās, kur galvenais izglītojamo darbības veids ir rotaļa. Izglītības iestādes pedagogi cenšas uzteikt katra izglītojamā veikumu, stimulējot un iedrošinot viņu nākošajai izzinošai darbībai.

Izglītības iestādes vērtēšanas pamatprincipus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas. Izglītības programmas apguves laikā izglītojamo zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā. Vērtēšanas metodes atbilst izglītojamo vecumam, kas atbilst likumdošanā noteiktajām prasībām. Izglītības iestādē izstrādātas izglītojamo vērtēšanas kartes, kurās izglītojamo zināšanas tiek noteiktas atbilstoši viņu vecumposmam divas reizes gadā. Pedagogi un vadība regulāri analizē iegūto informāciju pedagoģiskajās sēdēs, izmanto metodiskā darba pilnveidē.

Izglītojamo vērtēšanas procesā tiek iegūta, apkopota un analizēta informācija, lai:

Noteiktu izglītojamā mācīšanās vajadzības, zināšanu, prasmju apguvi, un attieksmju veidošanos;
Sekmēt atgriezenisko saiti par izglītojamā apgūtajām zināšanām un prasmēm;
Spriestu par mācīšanās efektivitāti.

Izglītojamo vecāki par bērnu sasniegumiem tiek informēti mutiski pēc nepieciešamības, bet obligātās apmācības izglītojamo vecāki saņem rakstisku vērtējumu. Vecākiem ir saprotama izglītojamā sasniegumu vērtēšanas kārtība. Mācību gada noslēguma pedagoģiskajā sēdē pedagogi un atbalsta personāls dalās pieredzē par izglītojamo sasniegumiem mācību gada laikā.

Stiprās puses:

Iestādē regulāri tiek veikta izglītojamo sasniegumu vērtēšana un individuāla informācijas nodošana vecākiem par izglītojamā sasniegumiem,
Vērtēšanas procesā iegūtā informācija tiek apkopota un izmantota izglītības iestādes darba pilnveidē.

Turpmākā attīstība:

Veicināt izglītojamo savstarpējo vērtēšanu grupas ietvaros,

Vērtējums: labi

3.3. Izglītojamo sasniegumi

3.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

Mācību darbs izglītības iestādē ir vērsts uz to, lai izglītojamais pēc iespējas labāk varētu sasniegt plānotos sasniedzamos rezultātus, atbilstoši savām spējām un attīstībai.

Balstoties uz MK noteikumiem Nr. 533 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”, pilsētas metodiķi un vadītāju vietnieki izglītības jomā izstrādāja konkrētus kritērijus dažādām izglītojamo darbības jomām. Tie ir kā pamats izglītojamo individuālo sasniegumu novērtēšanai ikdienas darbā, kad izglītojamo diagnostikas kartēs divas reizes gadā tiek aizpildīta prasītā informācija. Izvērtējot sasniegumus var spriest par izglītojamā attīstību kopumā, vajadzības gadījumā sniedzot individuālu palīdzību, vai, piesaistot atbalsta personālu.

Ikdienā pedagoģiskajā procesā izglītojamo sasniegumi tiek vērtēti rotaļnodarbībās, kur galvenais bērnu darbības veids ir rotaļa. Pedagogi cenšas uzteikt katra izglītojamā veikumu, stimulējot un iedrošinot viņu nākošajai izzinošai darbībai.

Izglītības iestādē notiek izglītojamo vērtēšana un sasniegumu analīze, ko veic izglītības iestādes administrācija un pedagogi divas reizes gadā pedagoģiskās padomes sēdēs.

Stiprās puses:

Pedagogu spēja veikt izglītojamo sasniegumu vērtēšanu, lai rosinātu viņus turpmākiem sasniegumiem;

Turpmākā attīstība:

Pilnveidot vērtēšanas sistēmu izglītības iestādē;

Vērtējums - labi

3.4. Atbalsts izglītojamajiem

3.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociāli pedagoģiskais atbalsts

Izglītības iestādē regulāri tiek apzinātas izglītojamo psiholoģiskās, fiziskās un sociāli pedagoģiskās vajadzības.

Izglītības iestādē strādā logopēds, speciālais skolotājs un medmāsa. No Izglītības pārvaldes ir iespēja piesaistīt sociālo pedagogu, psihologu ne tikai darbam ar pedagogiem, bet arī ģimenēm. Lai izglītības iestādē veidotu labvēlīgu un drošu vidi, palīdzētu nodrošināt emocionālo drošību, tiek veikts darbs ar izglītojamajiem, pedagogiem, notiek sadarbība ar izglītojamo ģimenēm un institūcijām ārpus izglītības iestādes. Sadarbībā ar Liepājas pilsētas Sociālo dienestu, mazturīgo un daudzbērnu ģimenēm tiek sniegts materiālais atbalsts (daļēja vai pilnīga atbrīvošana no maksas par izglītojamo ēdināšanas pakalpojumu saņemšanu).

Logopēds veic individuālu darbu, lai sniegtu palīdzību izglītojamajam valodas apguvē. Speciālais pedagogs veic darbu ar izglītojamiem, kuriem ir jaukti attīstības traucējumi.

Stiprās puses:

Tiek ievērotas izglītojamo vajadzības.

Tālākā attīstība:

Turpināt veidot sadarbību ar Izglītības pārvaldes sociālo pedagogu dažādu jautājumu risināšanai un profesionālajai pilnveidei sociālajos jautājumos.

Vērtējums: labi

3.4.2.Izglītojamo drošības garantēšana ( drošība un darba aizsardzība )

Izglītības iestādes pirmajā stāvā iekārtots medicīnas kabinets, kurā strādā sertificēta medicīnas māsa. Kabinetā tiek uzglabātas izglītojamo medicīniskās kartes (forma 0/26) un potēšanās kartes, kurās tiek dokumentētas ārstu - speciālistu un medicīnas māsas veiktās veselības pārbaudes, informācija par slimību gadījumiem. Tiek veikti profilaktisko apskašu rezultāti Medicīnas kabinetā tiek sniegta pirmā palīdzība, tajā uzglabājas atbilstošā dokumentācija. Medmāsa nepieciešamības gadījumā izsauc ātro palīdzību. Viņa veic pedagoģiskā un tehniskā personāla obligāto veselības pārbaužu kontroli, dokumentācijas uzskaiti un glabāšanu, kā arī veic antropometriskos mērījumus un koordinē profilaktisko pošu veikšanu atbilstoši vakcinācijas kalendāram. Medmāsa regulāri veic profilaktisku izglītojamo apskati un nodrošina sanitāri higiēnisko normu ievērošanu, kā arī veic ēdināšanas kvalitātes monitoringu. Izglītības iestādē izstrādāts telpu uzkopšanas un dezinfekcijas plāns. Izglītojamiem tiek piedāvāti kvalitatīvi ēdināšanas pakalpojumi. Regulāri tiek piedāvāts piens un augļi.

Medicīnas māsa informē pedagogus par pirmās palīdzības sniegšanu traumu gadījumos, paaugstinātas temperatūras gadījumā, kā arī pedagogi ir informēti par pareizi neatliekamās palīdzības izsaukšanas plānu. Medmāsa veic izglītojamo darbu: vada pārrunas ar izglītojamajiem par zobu higiēnu, stājas profilaksi, tīrību.

Izglītības iestādē ir izstrādāti reglamentējošie normatīvie akti, kas nosaka darba drošību darbiniekiem, izglītojamajiem (instrukcijas, īsas, izglītojamajiem saprotamas), ar tiem tiek iepazīstināti darbinieki katru rudeni, uzsākot jaunu mācību gadu, kā arī jaunais darbinieks, stājoties darba attiecībās.

Izglītības iestādei ir sadarbība ar pašvaldības policijas, VUGD darbiniekiem. Tiek organizētas nodarbības izglītojamajiem par dažādiem drošības jautājumiem. Pedagogi organizē izglītojamajiem dažādus konkursus, projektus, pasākumus labākai drošības jautājumu apguvei, pārrunām tiek izmantotas dažādas prezentācijas.

izglītības iestādes ēka aprīkota ar automātisko ugunsdrošības sistēmu un signalizāciju. Evakuācijas plāni izvietoti katrā stāvā. Telpas aprīkotas ar dūmu detektoriem, atbilstoši prasībām izvietoti ugunsdzēšamie aparāti. Ieejas durvis aprīkotas ar kodu, kas neļauj iekļūt nepiederošām personām. Durvīm ir antipanikas rokturi gadījumā, ja nepieciešama evakuācija.

Izstrādāti iekšējie kārtības noteikumi, kuri tiek regulāri papildināti, atsaucoties uz izmaiņām likumdošanā. Katrā vecuma grupā izstrādāti savi kārtības noteikumi, atbilstoši izglītojamo vecumam un viņu izpratnei. Iekšējās kārtības noteikumi pieejami izglītības iestādes mājas lapā un vecāku informācijas stendos. Izglītojamajiem katrā grupā pedagogi veido nodarbības, lai viņi labāk saprastu kārtības noteikumus un tos ievērotu.

Izglītības iestādē visi mācību tehniskie līdzekļi, iekārtas un aprīkojums ir droši. Iekārtas ir verificētas un kalibrētas pēc noteikumiem, regulāri attiecīgu instanču drošības speciālists tās pārbauda un veic žurnālā nepieciešamos ierakstus.

Stiprās puses:

Izglītojamie regulāri tiek izglītoti drošības jautājumos;
Izglītības iestādē strādā sertificēta medicīnas māsa, kura regulāri apmeklē profesionālās pilnveides kursus un piedalās semināros;
Izglītības iestādei ir laba sadarbība ar sociālajām institūcijām sociālo problēmu risināšanā.

Turpmākā attīstība:

Turpināt sadarbību ar Izglītības pārvaldes sociālo pedagogu dažādu sociālo jautājumu risināšanu.

Vērtējums: labi

3.4.3.. Atbalsts personības veidošanā

Izglītības iestādē tiek īstenots mērķtiecīgs un koordinēts audzināšanas darbs, sadarbojoties ar pedagogiem, izglītojamajiem un viņu ģimenēm. Audzināšanas darbs tiek īstenots saskaņā ar licencētām izglītības programmām un izglītības iestādes izstrādāto audzināšanas programmu 2019./2020.gadam. Tajā izvirzīti galvenie uzdevumi un programma apstiprināta pedagoģiskās padomes sēdē. Tiek organizēti pasākumi izglītojamo patriotiskajā, pilsoniskajā un valstiskajā audzināšanā. Izglītības iestādē notiek pasākumi par godu Liepājas un Latvijas dzimšanas dienām, izglītojamie piedalās radošo darbu konkursos, kas veltīti valsts un savas dzimtās pilsētas svētkiem. Integrētajā mācību procesā pedagogi ietver plašu tēmu loku, lai veicinātu patriotismu, stiprinātu piederības sajūtu savai valstij, dzimtajai pilsētai, radinātu kopt valsts un izglītības iestādes tradīcijas.

Izglītības iestādē izveidojušās stabilas tradīcijas – Latvijas valsts un Liepājas dzimšanas dienas, drošības nedēļa, veselības nedēļa, izlaidumi, Mātes diena, ģimenes diena, pasākumi, kas saistīti ar latviešu tautas tradīcijām, pirmsskolas jubilejas pasākumi, konkursi “Vai pazīsti Latviju?”, “Vai pazīsti Liepāju?” Izveidotas jaunas tradīcijas, kuras ieņēmušas jau stabilu vietu izglītības iestādes dzīvē – , dalība makulatūras un nolietoto bateriju vākšanas konkursos. Ir iegūts ekoskolas statuss un pirmsskolas iestādei ir EKO karogs.

Izglītojamie piedalās dažādos pasākumos ārpus izglītības iestādes: pilsētas rīkotajās radošuma dienās, pilsētas izstādēs un konkursos, ziedu audzēšanas un stādīšanas projektā “Saules aplis”.

Vispusīgas personības attīstīšanai izglītības iestādē izglītojamajiem tiek piedāvātas interešu izglītības nodarbības 2019./2020. gadā darbojās sekojoši interešu izglītības pulciņi:

Volejbola pamatu apguve
Angļu valodas pulciņš;
Robotika;
Basketbola pamatu apguve.

Visiem pulciņiem izstrādātas programmas. Nodarbību laiki plānoti atbilstoši izglītības iestādes iespējām. Tas sekmē izglītojamo radošā pašizpausme, savas individualitātes veidošana, aktīvu un radošu brīvā laika izmantošanu, sadarbības pieredzi, attīsta izglītojamo spējas un talantus.

Izglītības iestādes izglītojamie saņem veselīgas brokastis, pusdienas, launagu, piedalās programmā “Skolas piens”, “Skolas auglis”. Tas veicina izglītojamo fizisko attīstību un veselību. Katras grupas pedagogi iepazīstina un pārrunā atbilstoši vecumam un interesēm jautājumus par veselīgu dzīvesveidu, katru gadu notiek Putras diena, konkurss “Veselīgs, neveselīgs”.

Stiprās puses:

Izglītības iestādē izstrādāta audzināšanas programma, kā arī audzināšanas virzieni 2019-2020.. gadam;
Izglītojamo vispusīgas personības attīstīšanai tiek izstrādātas un realizētas dažādas interešu izglītības programmas;
Izglītības iestādē organizētie pasākumi sekmē pozitīvas attieksmes un radošuma attīstību izglītojamajos.

Turpmākā attīstība:

Turpināt pilnveidot izglītojamo darbošanos izglītības iestādes un ārpus tās organizētajos pasākumos, kā arī iesaistīt vecākus izglītības iestādes rīkotajās aktivitātēs.

Vērtējums: labi

3.4.4. Atbalsts karjeras izglītībā

Izglītības iestādē karjeras izglītība ir iekļauta audzināšanas programmā. Karjeras izglītības darbu koordinē grupu pedagogi. Viņi kopā ar izglītojamo vecākiem mērķtiecīgi palīdz izglītojamiem apzināt savas spējas un intereses. Izglītības iestādes karjeras izglītības īstenošanas pasākumi tiek realizēti grupu rotaļnodarbībās un ārpusnodarbību aktivitātēs – pārgājienos, mācību ekskursijās uz vecāku darba vietām.

Vispirms izglītojamie iepazīst izglītības iestādē dažādas profesijas – skolotāja, auklītes, vadītāja, medicīnas māsas, sekretāres, sētnieka, strādnieka u.c. profesijas. Izglītojamie labprāt piedalās dažādo profesiju izpētē. Viņi zīmē, vizualizē iepazītās profesijas, izzina pienākumus, iepazīstas ar jaunām profesijām tikšanās reizēs ar dažādu profesiju pārstāvjiem. Šajā darbā palīdz arī vecāki, kuri izglītojamos iepazīstina ar savām profesijām.

Izglītības iestādei izveidojusies laba sadarbība profesiju popularizēšanā ar Liepājas ugunsdzēsības depo, Liepājas mūzikas skolu, Liepājas muzeju, koncertzāli “Lielais dzintars”, Liepājas pašvaldības policiju, bibliotēku “Libris ” un Liepājas teātri.

Izglītojamie vecumā no 5-7 gadiem kopā ar pedagogiem dodas mācību ekskursijās, lai iepazītu Liepājā interesantākās un populārākās profesijas (ugunsdzēsējs, policists, pianists, diriģents, mūziķis, aktieris u.c.).

Izglītības iestādes metodiskajā kabinetā ikviens pedagogs var saņemt metodisko materiālu dažādu profesiju iepazīšanai atbilstoši vecumam un interesēm.

Stiprās puses:

Dažādās darba formas dažādu profesiju iepazīšanai;
Pedagogi ar savu radošumu un profesionalitāti spēj radīt interesi par karjeras izglītību

Turpmākā attīstība:

Paplašināt metodisko materiālu klāstu izglītojamo karjeras izglītības veicināšanai;
Aktivizēt vecāku iesaistīšanos dažādu profesiju iepazīšanā.

Vērtējums: labi

3.4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

Izglītības iestādē izglītošanās process ir demokrātisks un draudzīgs izglītojamam, jo tas paredz mācīšanu, mācīšanos visas dienas garumā, līdz ar to pedagogs var plānot ar izglītojamo strādāt brīvā formātā, izglītojamam piemērotā laikā un līmenī.

Integrētās rotaļnodarbības pedagogi veido tā, lai izglītojamie varētu iekļauties mācību procesā. Ja kādam izglītojamam izvirzītie uzdevumi nav paveicami, tiek strādāts individuāli, atvieglots uzdotais uzdevums.

Pedagogi plāno savu darbu ar izglītojamajiem, regulāri izvērtē darba rezultātus. Diferencētais darba ar izglītojamajiem dod labus rezultātus. Šajā darbā palīdzību sniedz arī izglītojamo vecāki, kuri ikdienas sarunās ar pedagogiem tiek informēti par problēmām mācību vielas apguvē un tās kopīgi risina.

Izglītojamo vajadzību izpētē ir iesaistīt arī logopēds, kurš sadarbojas gan ar grupu pedagogiem, gan ar izglītojamo vecākiem.

Īpaša uzmanība tiek veltīta talantīgiem bērniem.

Izglītības iestādes pedagogi regulāri iesaistās dažādos pasākumos un konkursos, kuros izglītojamiem attīsta savas prasmes. 2019./2020.mācību gada otrajā pusē sakarā ar Covid-19 ierobežojumiem, bērnu radošās darbības izpalika.

Stiprās puses:

Organizētās rotaļnodarbības ļauj izglītības darbu diferencēt,
Dienas ritms organizēts tā, lai atbalstītu diferencētu un individuālu pieeju izglītojamā spēju un prasmju attīstībā,
Atbalsta personāls iesaistās mācību darba diferenciācijā un individualizācijā.

Turpmākā attīstība:

Turpināt sadarbību ar izglītojamo vecākiem mācību darba diferenciācijā,

Vērtējums: labi

3.4.6. Atbalsts izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām

Pamatojoties uz medicīniski pedagoģiskās komisijas atzinumu, izglītības iestādi apmeklē izglītojamie ar jauktiem attīstības traucējumiem. Katram izglītojamajam tiek izstrādās individuāls izglītības plāns. Izglītības iestādē tiek sniegts atbalsts izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām. Sadarbībā ar izglītības iestādes logopēdu, speciālo pedagogu, bērna asistentu , medmāsu un vadītājas vietnieci izglītības jomā, reizi ceturksnī tiek analizēti bērnu sasniegumi un veiktas nepieciešamās korekcijas izglītības plānā. Izglītojamie ar speciālajām vajadzībām aktīvi piedalās visos izglītības iestādes rīkotajos pasākumos. Grupu pedagogi darbu plāno, realizējot iekļaujošās izglītības principus, lai būtu nodrošinātas izglītojamo ar speciālajām vajadzībām tiesības uz izglītību.

Stiprās puses :

Pieredze darbā ar izglītojamajiem, kuriem ir jauktās attīstības traucējumi.

Turpmākā attīstība:

Turpināt sadarbību ar vecākiem saistībā ar integrācijas procesu izglītības iestādē.

3.4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Komunikācija starp izglītības iestādi un ģimeni par mācību audzināšanas darbu tiek organizēta, izmantojot dažādus informācijas līdzekļus – individuālās sarunas, grupu vecāku sapulces, vecāku kopsapulces, informatīvais stends, vēstules, grupu un iestādes pasākumus, seminārus.

Vecāku sapulces notiek divas reizes mācību gadā, ir labi sagatavotas un vecākiem pieņemamā laikā. Izstrādātas sapulču protokolu veidlapas, reģistrācijas lapa.

Vecāki zina, ka ar priekšlikumiem vai ierosinājumiem var griezties pie grupu pedagogiem un izglītības iestādes vadības komandas. Vecāki savus rakstiskos priekšlikumus un ierosinājumus var ielikt arī pastkastītē, kura ir novietota zālē iepretim sekretāres kabinetam. Vecāku priekšlikumi atkarībā no to satura tiek izskatīti pedagoģiskajās sanāksmēs un tie tiek ņemti vērā, plānojot turpmāko darbu.

Atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām, izglītojamo vecāki tiek informēti par izmaiņām normatīvajos dokumentos un citiem ar izglītības iestādes darba organizāciju saistītiem jautājumiem. Izglītības iestāde regulāri organizē vecākiem izglītojošus pasākumus. Vecāki tiek aicināti piedalīties svētku koncertos, iespēju robežās piedalīties izglītojamo ekskursijās, sporta aktivitātēs, projektu nedēļas norisēs, veselības un pasaku dienu pasākumos, izstādēs, Vecākiem tiek organizēti semināri, tikšanās ar logopēdu, pieaicinātu speciālistu – psihologu, notiek sadarbība arī ar medicīnas māsu. Vecākiem pieejama informācija arī izglītības iestādes mājas lapā. Izglītības iestādē darbojas izglītības Iestādes padome, kura darbojas atbilstoši reglamentam. Padomes sastāvā vairākumā ir grupu vecāku pārstāvji, administrācija, divi pedagogi.

Vecāku pārstāvji uzklausa atskaites par mācību audzināšanas darbu, risina jautājumus par izglītības iestādes un vecāku sadarbību, par izglītojamo drošību un veselību, izglītības iestādes attīstības prioritātēm, izskata vecāku ieteikumus un priekšlikumus. Regulāri cenšamies uzlabot un pilnveidot sadarbību ar vecākiem un skolotājiem.

Stiprās puses:

Grupu pedagogu un vecāku sadarbība, iesaistot vecākus izglītības iestādes darbā,
Daudzveidīgi izglītojošie pasākumi izglītojamajiem kopā ar vecākiem.

Turpmākā attīstība:

Dažādot komunikācijas darbu ar vecākiem – organizēt individuālās tikšanās dienas,
Turpināt pilnveidot sadarbību ar Iestādes padomi.

Vērtējums: labi

3.5. Pirmsskolas iestādes vide

3.5.1. Mikroklimats

Izglītības iestādē regulāri tiek plānots un īstenots darbs pie pirmsskolas tēla veidošanas. Tai ir savs logo, pie ēkas plīvo Latvijas, Liepājas un EKO karogi. Izglītības iestādei ir savas tradīcijas, zema kadru mainība.

Sekmīgi piedaloties dažādos pasākumos, izglītojamie un pedagogi veido pozitīvu izglītības iestādes tēlu. Pasākumus apmeklē vecāki un citi izglītojamo radinieki. Īpaši apmeklēti ir Ziemassvētku, Mātes dienas pasākumi, Lieldienas un vasaras saulgrieži.

Izglītības iestādē tiek organizētas darbinieku ekskursijas, Ziemassvētku un Zinību dienas pasākums. izglītības iestādes administrācija respektē un iespēju robežās atbalsta pedagogu, tehnisko darbinieku un vecāku ieteikumus, ierosinājumus, novērtē sasniegumus.

Izglītības iestāde ir mājīga, izglītojamiem un vecākiem pievilcīga ar kopīgām izstādēm, projektiem, svētkiem, koncertiem. Pedagogi dalās savā pieredzē, vada Liepājas Universitātes studentu prakses (šajā mācību gadā – 2 studenti). Izglītības iestāde ir kā bāzes iestāde, kur sporta skolotāja gatavo topošos studentus šai profesijai.

Izglītības iestādē izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, kas nosaka izglītojamo tiesības, pienākumus un atbildību. Ar šiem noteikumiem tiek iepazīstināti izglītojamie un vecāki. Izglītības iestādes vadības, pedagogu un vecāku savstarpējā sadarbībā šie noteikumi tiek pilnveidoti, uzsvaru liekot uz pozitīvu uzvedību, novēršot fiziskos un morālos pāridarījumus.

Izglītības iestādē ievēro vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no dzimuma, etniskās vai nacionālās izcelsmes, vecuma, reliģiskās piederības, spējām, stāvokļa sabiedrībā u.c. Problēmsituācijas un konfliksituācijas tiek risinātas profesionāli, godīgi un taisnīgi, iesaistot vecākus un pedagogus

Personāls un izglītojamie savstarpēji sadarbojas, attiecībās valda labvēlība, savstarpēja cieņā.

Izglītības iestādē ir noteikta kārtība, kā jārīkojas izglītības iestādes apmeklētājiem, attieksme pret viņiem ir laipna un korekta. Izglītības iestādē ir savs ētikas kodekss, kuru aktualizē katra mācību gada sākumā.

Stiprās puses:

Izglītības iestādē ir savas tradīcijas,
Izglītojamiem tiek veidota piederības jūtas savai dzīvesvietai, valstij.

Turpmākā attīstība:

Turpināt kopt izglītības iestādes tradīcijas, ieviest jaunas, lai veicinātu un uzturētu labvēlīgu klimatu,
Turpināt akcentēt vienotu iekšējo kārtības noteikumu prasību ievērošanu un izpildi.

Vērtējums: labi

3.5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība

Izglītības iestādei ir divi atsevišķi korpusi, kuri savienoti ar stiklotu galeriju. Telpas atbilst licencēto izglītības programmu realizēšanai. Izglītības iestādes telpas ir estētiski noformētas, tīras un kārtīgas. Telpu iekārtojums un inventārs atbilst izglītojamo skaitam, vecumam un augumam. Telpas ir atbilstošas sanitāri higiēniskajām prasībām, tajās ir optimāla temperatūra. Telpas tiek regulāri vēdinātas, uzkoptas. Apgaismojums ir atbilstošs normatīvo aktu prasībām. Telpu krāsojums ir gaišos toņos, kas veicina izglītojamo labsajūtu. Izglītības iestādes pirmajā stāvā atrodas vadītājas, medmāsas, saimniecības vadītājas, sekretāres kabineti, metodiskais kabinets, logopēda un mūzikas skolotāju kabineti, elektrības sadales telpa, atbilstoši aprīkots ēdienu sadales bloks. Visās telpās tiek ievērotas sanitārās normas. Higiēnisko un sanitāro normu pārkāpumi nav konstatēti.

Izglītības iestādes telpas atbilst visām drošības prasībām, atbilstoši noteikumiem izvietoti evakuācijas plāni, norādītas ieejas un izejas. Pamatojoties uz ugunsdrošības prasībām, gaiteņos un citās pieejamās vietās izvietoti ugunsdzēšamie aparāti. Pirmās palīdzības aptieciņa atrodas medmāsas kabinetā.

Izglītības iestādē plānveidīgi tiek veikti telpu remonti budžeta ietvaros. Grupās regulāri tiek nomainītas mēbeles, inventārs. Visās pirmsskolas iestādes telpās pieejams interneta pieslēgums, kā arī darbojas ugunsaizsardzības sistēma.

Izglītības iestāde ir nožogota, ir dažādas konstrukcijas izglītojamo fiziskajām aktivitātēm, ir divas sporta zonas. Āra teritorija ir apgaismota, zaļa, kopta. Katru pavasari tiek atjaunotas puķu dobes, zaļā zona, nomainītas smiltis smilšu kastēs. Teritorijā iekārtotas velosipēdu novietnes gan pieaugušo, gan izglītojamo velosipēdu novietošanai. Āra teritorija regulāri tiek apsekota, lai tā būtu droša izglītojamajiem.

Izglītības iestāde atrodas netālu no Baltijas jūras un 1 km attālumā no centra, Dzintara un Liedaga ielu krustojumā. Apkārt pirmsskolas iestādei atrodas dzīvojamās ēkas, Dzintara iela ir asfaltēta. Lai nodrošinātu izglītojamo drošību, ir izvietotas ceļa zīmes “Uzmanību bērni!”, ātruma ierobežojuma valnis un zīme, iepretim galvenajai ieejai iezīmēta gājēju pāreja un uzstādītas zīmes. Teritorija ir nožogota. Pirmsskolas iestādes saimnieciskā zona atdalīta no bērnu āra aktivitāšu zonas. Teritorijā ir trīs gājēju vārtiņi, no kuriem vieni paredzēti apkalpojošajam transportam.

Stiprās puses:

Plānveidīgs un mērķtiecīgs izglītības iestādes telpu remonts,
Telpu estētiskais noformējums, tīrība un kārtība telpās,

Turpmākā attīstība:

Turpināt uzturēt kārtību un tīrību izglītības iestādes apkārtnē, rūpēties par vizuālo izskatu,
Budžeta ietvaros nomainīt materiāltehnisko bāzi, veikt telpu kosmētiskos remontus.

Vērtējums: labi

3.6. Pirmsskolas izglītības iestādes resursi

3.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Izglītības iestādē ir izglītības programmu īstenošanai nepieciešamās telpas, materiāltehniskie resursi mācību procesa, izglītojamo un pedagogu nodrošināšanai. Telpu izkārtojums un platība ir atbilstoša īstenojamo programmu specifikai un izglītojamo skaitam, antropometriskajiem rādītājiem. izglītības iestādē ir 12 grupas, divas zāles, kur notiek arī ar veselību un muzikālo audzināšanu saistītie pasākumi. Izglītības iestāde nodrošina ar izglītības specifikai un apguvei atbilstošām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, tās regulāri tiek atjaunotas un papildinātas, ir pieejams bezvadu internets. Pedagogiem pieejami divi datori ar interneta pieslēgumu. Ir pārnēsājamais projektors, ekrāns. Mācību darba dažādošanai izglītojamiem un pedagogiem pieejami gaismas galdi, smilšu galdi CD atskaņotāji, fotoaparāts/fotokamera. Izglītības iestāde nodrošina 5-6 gadīgos izglītojamos ar mācību grāmatām un darba lapām kā arī ar izdevniecības “Zvaigzne” datorizēto apmācības programmu. Atbalsta personālam - medicīnas māsai, daļēji arī logopēdam iekārtoti kabineti, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbu. Sanitārie mezgli atbilst sanitāro normu prasībām. Izglītības iestādē ievēro un aktualizē noteikto kārtību telpu izmantošanai.

Izglītības iestādē ir metodiskais kabinets, kurš ir nokomplektēts ar mācību un metodisko literatūru. Katru gadu vadītājas vietniece izglītības jomā akceptē mācību literatūras sarakstu, kas atbilsts Izglītības un zinātnes ministrijas satura centra ieteiktajam, valsts pirmsskolas vadlīnijām, to apstiprina vadītājs. Pedagogu vajadzībām pieejams kopētājs ( sekretāres kabinetā ) , ar kuru palīdzību tiek pavairota iekšējā dokumentācija, materiāli izglītojamo mācību procesam.

Bērnu personas datu aizsardzības kārtība

IEKŠĒJIE NOTEIKUMI

Liepājā

25.01.2012.

Bērnu personas datu aizsardzības kārtība

Izdota saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas

likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

Kārtība nosaka Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes „Dzintariņš”(turpmāk – Pirmsskola) bērnu personas datu aizsardzības ievērošanas noteikumus un nosacījumus likumīgai datu apstrādei Pirmsskolā atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām (turpmāk – likums) un citiem normatīvajiem aktiem (turpmāk – kārtība).
Pirmsskolas rīcībā esošie bērnu personas dati tiek apstrādāti, lai izpildītu Pirmsskolas funkcijas. Visi bērnu personas datu tiek aizsargāti, ievērojot ikviena Satversmes 96.pantā nostiprinātās tiesības uz personas privātumu.
Kārtības ievērošana attiecas uz visiem Pirmsskolas darbiniekiem, kuri saistīti ar izglītības iestādes funkciju nodrošināšanu un saskarsmi ar bērnu personas datiem.
Saskaņā ar likumu uz bērnu personas datu apstrādi ir attiecināmi šādi termini:

4.1. datu subjekts — bērns, kuru var tieši vai netieši identificēt;

4.2. datu subjekta piekrišana — bērna likumiskā pārstāvja brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru viņš atļauj apstrādāt bērna personas datus atbilstoši pārziņa sniegtajai informācijai;

4.3. personas dati — jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu bērnu;

4.4. personas datu apstrāde — jebkuras ar bērna personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu;

4.5. personas datu apstrādes sistēma — jebkādā formā fiksēta strukturizēta personas datu kopa, kas ir pieejama, ievērojot attiecīgus personu identificējošus kritērijus;

4.6. personas datu operators — pārziņa pilnvarota persona, kas veic bērnu personas datu apstrādi pārziņa uzdevumā;

4.7. personas datu saņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek izpausti bērnu personas dati;

4.8. sensitīvi personas dati — bērnu personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, kā arī sniedz informāciju par personas veselību;

4.9. pārzinis — Pirmsskola, kas nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus, kā arī atbild par bērnu personas datu apstrādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību;

4.10. trešā persona — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot datu subjektu, bērna likumisko pārstāvi, Pirmsskolu vai personas, kuras tieši pilnvarojusi Pirmsskola.

II. Bērnu personas datu drošības pasākumi

Pirmsskola nodrošina bērnu personas datu aizsardzību, katrai personas datu apstrādei izvirzot noteiktu un skaidru datu apstrādes mērķi.
Bērnu personas dati var tikt izmantoti tikai likumīgam un iepriekš noteiktam mērķim, kas saistīts ar Pirmsskolas funkciju izpildi. Vadītājs ir atbildīgs par šādu mērķu noteikšanu un īstenošanu ( kā arī kontroli) personīgi un ar Pirmsskolas personāla starpniecību. Bērnu personas dati nevar tikt izmantoti komerciāliem, politiskiem un citādiem mērķiem, kas nav saistīti ar izglītības funkcijas nodrošināšanu, ja nav saņemta datu subjekta likumiskā pārstāvja piekrišana.
Bērnu personas datu apstrādē tiek ievērots proporcionalitātes princips, kas paredz, ka Pirmsskolai ir tiesības apstrādāt tikai tādus datus, kas nepieciešami noteikta mērķa sasniegšanai.
Bērnu personas datu apstrādes ilgums ir saistīts ar noteiktu personas datu apstrādes mērķi. Datu uzglabāšana pēc noteiktā mērķa sasniegšanas nav atļauta, izņemot gadījumu, ja vadītājs ir noteicis pamatotu nepieciešamību šādu datu saglabāšanai.
Vadītājs nodrošina bērnu personas datu drošību, proti, nodrošina datu konfidencialitāti un to nenokļūšanu trešo personu nelikumīgā rīcībā. Jebkuriem bērnu personas datiem var piekļūt tikai tam pilnvarots atbildīgais darbinieks, ja viņa darba pienākumi ir saistīti ar noteikto datu apstrādi.
Papildus šīs kārtības 9.punktam vadītājs ir atbildīgs, ka bērnu personas dati netiek sagrozīti, bojāti un tiem nepiekļūst tiem nepilnvarotas personas.
Lai nodrošināti bērnu personas datu aizsardzību, Pirmsskolā tiek ieviesti šādi papildus drošības pasākumi:

11.1. telpām - ugunsdrošības pasākumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par ugunsdrošību izglītības iestādē;

11.2. informācijas tehnoloģijām un datiem: rezerves kopijas, uzstādīta antivīrusu programmatūra, regulāra tehnisko paroļu maiņa.

III. Bērnu datu apstrādes pamatprincipi

Ikvienam bērnam ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.
Personas datu apstrāde ir atļauta tikai Pirmsskolas likumisko funkciju īstenošanai saskaņā ar Pirmsskolas nolikumu un tikai tad, ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

13.1. ir datu subjekta (bērna likumiskā pārstāvja) piekrišana;

13.2. datu apstrāde nepieciešama Pirmsskolai savu noteikto funkciju veikšanai;

13.3. datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu bērna vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;

13.4. datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai bērna personas dati ir nodoti Pirmsskolai;

13.5. datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot bērna pamattiesības un brīvības, realizētu Pirmsskolas likumiskās intereses.

Lai aizsargātu bērna intereses, Pirmsskola nodrošina:

14.1. godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi;

14.2. personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā;

14.3. tādu bērnu personas datu glabāšanas veidu, kas bērnu ļauj identificēt attiecīgā laikposmā, kurš nepārsniedz paredzētajam datu apstrādes mērķim noteikto laikposmu;

14.4. bērnu personas datu pareizību un to savlaicīgu atjaunošanu, labošanu vai dzēšanu, ja personas dati ir nepilnīgi vai neprecīzi saskaņā ar personas datu apstrādes mērķi.

2.Sensitīvo bērnu personas datu apstrāde ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad:

15.1. datu subjekts (bērna likumiskais pārstāvis) ir devis rakstveida piekrišanu sensitīvo datu apstrādei;

15.2. personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai aizsargātu bērna vai citas personas dzīvību un veselību, un bērna likumiskais pārstāvis tiesiski vai fiziski nav spējīgs dot savu piekrišanu;

15.3. personas datu apstrāde ir nepieciešama ārstniecības vajadzībām, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai;

15.4. apstrāde attiecas uz tādiem personas datiem, kuri ir nepieciešami fiziskās vai juridiskās personas tiesību vai likumisko interešu aizsardzībai tiesā;

15.5. personas datu apstrāde ir nepieciešama sociālās palīdzības sniegšanai un to veic sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējs;

15.6. personas datu apstrāde ir nepieciešama statistiskiem pētījumiem, ko veic Centrālā statistikas pārvalde;

15.7. personas datu apstrāde ir nepieciešama, pildot valsts pārvaldes funkcijas vai veidojot likumā noteiktās valsts informācijas sistēmas.

III. Bērna tiesības

Iegūstot bērna personas datus, Pirmsskolai ir pienākums sniegt bērna likumiskajam pārstāvim šādu informāciju, ja vien tā jau nav bērna likumiskā pārstāvja rīcībā:

16.1. pārziņa un personas datu operatora nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese;

16.2. paredzētais personas datu apstrādes mērķis un pamatojums.

Pēc datu subjekta (bērna likumiskā pārstāvja) pieprasījuma pārzinim ir pienākums sniegt arī šādu informāciju:

17.1. iespējamie personas datu saņēmēji;

17.2. tiesības piekļūt bērna personas datiem un izdarīt tajos labojumus.

Šīs kārtības 16. un 17.punkta nosacījumi netiek piemēroti, ja normatīvie akti pieļauj veikt bērna personas datu apstrādi, neatklājot tās mērķi.
Ja personas dati nav iegūti no bērna likumiskā pārstāvja, Pirmsskolai ir pienākums, ievācot vai pirmo reizi izpaužot šādus personas datus trešajām personām, sniegt bērna likumiskajam pārstāvim šādu informāciju:

19.1. pārziņa un personas datu operatora nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese;

19.2. paredzētais personas datu apstrādes mērķis.

Pēc bērna likumiskā pārstāvja pieprasījuma pārzinim ir pienākums sniegt arī šādu informāciju:

20.1. iespējamie personas datu saņēmēji;

20.2. personas datu kategorijas un datu ieguves avots;

20.3. tiesības piekļūt saviem personas datiem un izdarīt tajos labojumus.

Šīs kārtības 19. un 20.punkta nosacījumi netiek piemēroti, ja:

21.1. normatīvie akti paredz personas datu apstrādi, neinformējot par to datu subjektu (bērna likumisko pārstāvi);

21.2. apstrādājot personas datus zinātniskiem, vēsturiskiem vai statistiskiem pētījumiem vai Latvijas nacionālā arhīva fonda veidošanai, datu subjekta (bērna likumiskā pārstāvja) informēšana prasa nesamērīgas pūles vai ir neiespējama.

Papildus šīs kārtības 16.-21.punktā minētajām tiesībām bērna likumiskajam pārstāvim ir tiesības iegūt visu informāciju, kas savākta jebkurā personas datu apstrādes sistēmā, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā vai nolūkā nodrošināt valsts finanšu intereses nodokļu lietās.
Bērna likumiskajam pārstāvim ir tiesības iegūt informāciju par tām fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras noteiktā laikposmā no pārziņa ir saņēmušas informāciju par šo datu subjektu.
Bērna likumiskajam pārstāvim ir tiesības pieprasīt arī šādu informāciju:

24.1. pārziņa nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese;

24.2. personas datu apstrādes mērķis, apjoms un veids;

24.3. datums, kad datu subjekta personas datos pēdējo reizi izdarīti labojumi, dati dzēsti vai bloķēti;

24.4. personas datu ieguves avots, ja vien normatīvie akti neaizliedz šīs ziņas izpaust;

24.5. automatizētās apstrādes sistēmās izmantotās apstrādes metodes, par kuru piemērošanu tiek pieņemti individuāli automatizēti lēmumi.

Bērna likumiskajam pārstāvim ir tiesības pieprasīt, lai viņa personas datus papildina vai izlabo, kā arī pārtrauc to apstrādi vai iznīcina tos, ja personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi apstrādāti vai arī tie vairs nav nepieciešami vākšanas mērķim. Ja bērna likumiskais pārstāvis var pamatot, ka bērna personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi apstrādāti vai arī tie vairs nav nepieciešami vākšanas mērķim, Pirmsskolas pienākums ir nekavējoties novērst šo nepilnību vai pārkāpumu un par to paziņot trešajām personām, kas iepriekš ir saņēmušas apstrādātos datus.
Bērna likumiskajam pārstāvim ir tiesības mēneša laikā no attiecīga pieprasījuma iesniegšanas dienas saņemt rakstveidā pārziņa pamatotu atbildi par pieprasījuma izskatīšanu.

IV. Bērna personas dati pēc to veidiem

un to apstrādes nosacījumi

Bērna personas kodu apstrādā (izmanto), ja to nosaka normatīvie akti vai ir datu subjekta likumiskā pārstāvja piekrišana un ja personas koda apstrāde ir nepieciešama, lai sasniegtu noteiktu bērnu personas datu apstrādes mērķi.
Bērna personas fotogrāfiju izmantošana Pirmsskolas dokumentos, informatīvajos materiālos, interneta mājas lapā, publiska to izmantošana Pirmsskolas telpās vai citādi ir atļauta pēc tam, kad ir informēts bērna likumiskais pārstāvis un nav saņemti iebildumi par fotogrāfiju izmantošanu norādītājam mērķim.
Bērnu datu apstrāde Pirmsskolas interneta vietnēs ir pieļaujama, ievērojot datu tehniskās drošības nosacījumus. Katrs Pirmsskolas darbinieks ir tiesīgs piekļūt tikai tiem datiem, kas attiecas uz viņu vai saistīts ar viņa darba pienākumiem. Bērnu vecākiem (likumiskajiem pārstāvjiem) ir aizliegts piekļūt citu bērnu personas datiem. Jebkuras paroles tiek veidotas vismaz no 8 simboliem (vēlams).
Lai nodrošinātu datortīkla un tehnisko resursu drošību, tiek ieviesta to lietošanas kontrole. Atbildīga persona informē par kontroles nosacījumiem un sankcijām lietotājiem (bērnu vecākiem), ja netiks ievēroti lietošanas noteikumi. Šie noteikumi ir īpaši jāņem vērā attiecībā uz Pirmsskolas darbinieku elektronisko pastu un interneta lietošanu darba vietā.
Mācību novērtējums Pirmsskolas ikdienas darbā attiecībā uz bērnu netiek izpausts trešajām personām (attiecībā uz vēcāko grupu). Pirmsskola nodrošina, ka katra bērna mācību sasniegumu novērtējums (tostarp dažādas piezīmes attiecībā uz bērna mācību procesu) ir pieejams tikai pašam bērnam un likumiskajiem pārstāvjiem.
Ja Pirmsskolā tiek veikts kāds zinātnisks, socioloģisks vai tamlīdzīgs pētījums, kurā nepieciešams norādīt bērna personas datus aptaujas anketās, šādu datu (jo īpaši sensitīvo datu) vākšanai tiek saņemta likumiskā pārstāvja piekrišana, un tie tiek informēti par pētījuma nolūku un datu saņēmējiem.
Bērna personas datu ievietošanas Pirmsskolas mājas lapā internetā notiek saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ievērojot personu, no kurām personas datu informācija ir ievākta, informēšanu par publiskošanu mājas lapā un par datu vākšanas mērķi, kā arī nodrošinot, ka bērna likumiskais pārstāvis pēc pieprasījuma var lūgt labot savus datus vai dzēst tos. Minētais ir attiecināms arī uz Pirmsskolas blogu (emuāru) darbību.

Vadītāja M.Korņējeva

Par rīcību saslimšanas gadījumos

Noteikumi par rīcību bērnu saslimšanas gadījumos ar infekcijas slimību pazīmēm pirmsskolas izglītības iestādē.

2017. gada 13.decembrī

Izdoti saskaņā ar 2013. gada 17. septembra MK noteikumiem Nr.890.

”Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un

izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu”

1. Laikā, kad izglītojamais atrodas pirmsskolas izglītības iestādē, par viņa veselību atbild grupas skolotāji un medicīnas māsa.

2. Ja izglītojamais iestādē saslimis ar infekcijas slimību pazīmēm, viņš tiek izolēts un ievietots medmāsas kabinetā, kur medicīnas darbinieks nodrošina patstāvīgu klātbūtni pie saslimušā bērna.

3. Grupas pedagogs vai medicīnas māsa savlaicīgi informē vecākus/aizbildņus par iespējamo bērna saslimšanu un/vai nošķiršanu/izolēšanu no pārējiem bērniem līdz brīdim, kad vecāki/aizbildņi ierodas pēc bērna.

4. Pedagogs vai medicīnas māsa sarunā ar vecākiem/aizbildņiem laiku, līdz kuram ieradīsies pēc bērna.

5. Ja vecāki/aizbildņi nav ieradušies norunātajā laikā iestādē un bērnam kļūst sliktāk, medicīnas māsa izsauc ātro neatliekamo palīdzību, zvanot pa tālruni 113.

6. Medicīnas māsa pavada izglītojamo uz stacionāru.

7. Grupas skolotāja informē vecākus/ aizbildņus par bērna nogādāšanu stacionārā.

8. Ja infekcijas slimību pazīmes nevar radīt nopietnus veselības sarežģījumus, grupas skolotāja informē vecākus/aizbildņus par saslimšanas pazīmēm, medicīnas māsa nozīmē ģimenes ārsta vai cita speciālista apmeklēšanu.

9. Ja radušās aizdomas par grupveida saslimšanu iestādē (iestādē ir divas vai vairākas personas ar infekcijas slimību pazīmēm), medicīnas māsa informē attiecīgās reģionālās nodaļas slimību profilakses un kontroles epidemiologu.

10. Iestādes vadītāja vai medicīnas māsa rakstiski informē vecākus/ aizbildņus, ja iestādē tiek konstatēta kāda infekcijas slimība.

11. Medicīnas māsa informē mātes – grūtnieces par šādām infekcijas slimībām: vējbakas, masalas, masaliņas un infekciozā ertēma, kas var ietekmēt gaidāmā bērna veselību, iesaka šīm personām konsultēties ar ģimenes ārstu.

12. Iestādes darbiniekiem vienmēr jāsaglabā saslimušā konfidencialitāti, svarīgi ievērot, lai informācija par saslimšanu tiktu sniegta tikai to bērnu vecākiem/aizbildņiem, kam dažādu slimību dēļ vai saņemtās ārstēšanas rezultātā ir pavājināta bērna imunitāte (piemēram, leikēmija, HIV vai bērns saņem stereoīdu terapiju).

13. Medicīnas māsa, grupas skolotāji veic pārējo izglītojamo novērošanu( temperatūras mērīšana, kakla, ādas un gļotādas apskate).

14.Saslimšanas gadījumu medicīnas māsa dokumentē bērnu datus attiecīgajos dokumentos.

15.Iestādes medicīnas māsa un grupas skolotājas rekomendē bērna novērošanu turpināt mājas apstākļos.

Vadītāja M. Korņējeva

Kārtība par fotografēšanu, filmēšanu un audioierakstu veikšanu

APSTIPRINU !

ar Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes

“Dzintariņš ” vadītājas M.Korņējevas

2018.gada 08.februāra rīkojumu Nr.5-p

KĀRTĪBA PAR FOTOGRAFĒŠANU, FILMĒŠANU UN AUDIOIERAKSTU VEIKŠANU

LIEPĀJAS PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒ “DZINTARIŅŠ ”

Izstrādāta saskaņā ar

Fizisko personu datu aizsardzības likumu

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Noteikumi nosaka fotografēšanas, filmēšanas vai audioierakstu veikšanas un izmantošanas kārtību (turpmāk - noteikumi) Liepājas pirmsskolas izglītības iestādē “ Dzintariņš “” (turpmāk - iestāde).

1.2. Noteikumi ir saistoši izglītojamo vecākiem un personām, kas realizē aizgādību (turpmāk – vecāki), kuru bērns ir iestādes izglītojamais (turpmāk-bērns) un visam iestādes personālam (turpmāk - darbinieks).

2. Noteikumi par fotografēšanu un/vai filmēšanu

2.1. Darbiniekiem atļauts veikt bērnu fotografēšanu, filmēšanu vai audioierakstus bez atsevišķas saskaņošanas ar vecākiem:

2.1.1. ja tas nepieciešams izglītības funkciju veikšanai, tai skaitā, pedagoģiskā

procesa, pasākuma analīzei;

2.1.2. ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem – informatīvo stendu, dokumentu (grupas portfolio u.c.) noformēšanai.

2.2. Darbiniekiem studiju vai zinātniskajiem pētījumiem, mājas lapai www.lpii-dzintarins.lv atļauts veikt fotografēšanu, filmēšanu vai audioierakstus, saskaņojot ar izglītības iestādes vadītāju (turpmāk – vadītājs) un vecākiem.

2.3. Vecākiem atļauts veikt bērna fotografēšanu, filmēšanu vai audioierakstus, ja fotografēšana, filmēšana vai audioieraksti tiek veikti personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, turklāt personas dati netiek izpausti trešajām personām.

2.4. Vecākiem atļauts veikt bērnu fotografēšanu, filmēšanu vai audioierakstus grupas vai iestādes pasākumos grupas vajadzībām, ja vecāki par to vienojušies grupas vecāku sapulcē un saskaņojot to ar vadītāju.

2.5. Nav atļauts filmēt, fotografēt vai veikt audioierakstus bērnu rītos un citos iestādē notiekošos masu pasākumus, ja tas traucē to norises gaitai.

2.6.Citām personām (fotokompānijas, privāti fotogrāfi, žurnālisti u.tml.) atļauts veikt bērnu fotografēšanu, filmēšanu vai audioierakstus tikai ar vadītāja atļauju un rakstisku bērnu vecāku piekrišanu. Bērnu vecāki tiek informēti par fotografēšanas, filmēšanas vai audioierakstu nolūku un tās veicēju.

2.7. Bērnu fotografēšanu, filmēšanu vai audioierakstu publiska izmantošana bez bērnu identificēšanas ar vārdu un uzvārdu vai citiem datiem iestādes dokumentos, informatīvajos materiālos, iestādes mājas lapā www.lpii-dzintarins.lv uzskatāma par ilustratīvi māksliniecisku mērķi un pieļaujama bez atsevišķas saskaņošanas ar vecākiem saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 5.pantu.

2.8. Bērnu fotogrāfiju, video un audioierakstu izmantošana iestādes telpās ar vārdu un uzvārdu pieļaujama ar vecāka piekrišanu.

2.9. Aizliegts fotografēt un filmēt bērnus neestētiskās pozās, pazemojošās situācijās, neapģērbtus.

2.10. Darbiniekiem nav atļauts ievietot bērnu fotogrāfijas, video un audioierakstus sociālajos tīklos.

2.11. Iestādes mājas lapas administrēšanu veic ar vadītāja rīkojumu nozīmēts darbinieks, kurš atbild par fotogrāfiju, video un audioierakstu ievietošanas atbilstību šiem noteikumiem.

3. Noslēguma jautājumi

3.1. Noteikumu ievērošana darbiniekiem un vecākiem ir obligāta.

3.2. Vecākiem ir tiesības pieprasīt dzēst vai iznīcināt publiski izvietotās fotogrāfijas, video un audioierakstus, informējot par to grupas pedagogu.

3.3. Vecākiem ir tiesības vērsties pie vadītāja, ja tiek konstatēti noteikumu pārkāpumi.

3.4.Pirms bērna uzņemšanas iestādē un katru gadu septembrī vecāki iepazīstas ar noteikumiem un apliecina to ar savu parakstu, norādot datumu.

Vadītāja M.Korņējeva

Kārtības noteikumi vecākiem

SASKAŅOTS:	APSTIPRINU !
Pirmsskolas izglītības iestādes	Pirmsskolas izglītības iestādes
„Dzintariņš „ pedagoģiskās padomes sēdes	„Dzintariņš „ vadītāja
Protokols Nr.1	M.Korņējeva
	_________________________________
2018.gada 29. janvārī	2018.gada. 10. janvārī

LIEPĀJAS PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE

« DZINTARIŅŠ »

KĀRTĪBA IZGLĪTOJAMO VECĀKIEM

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Pirmsskolas izglītības iestāde „Dzintariņš ” strādā visu gadu ar piecu dienu darba nedēļu no pulksten 7⁰⁰-19⁰⁰, brīvdienas ir sestdienas, svētdienas un kalendārās svētku dienas. Bērnu apmeklējumiem iestāde ir slēgta arī ar Izglītības pārvaldes rīkojumu noteiktajā kolektīvā atvaļinājuma laikā vasaras sezonā.

1.2. Pirmsskolas izglītības iestādē izstrādātie «Iekšējās kārtības noteikumi vecākiem» ir saistoši vecākiem, kamēr bērns ir pirmsskolas iestādes audzēknis. Vecāki ar šiem noteikumiem tiek iepazīstināti grupās, ko apliecina ar savu parakstu.

Vecākiem, kuru bērni apgūst obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas programmu pamatizglītības apguvei:

piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības uzsākšanai ir obligāta;
bērna vecāki ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu Izglītības likumā noteikto obligāto izglītību;
obligātā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei tiek sākta tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit pieci gadi;
obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas programmu pamatizglītības apguvei bērns apgūst līdz kalendāra gadam, kurā bērns kļūst septiņus gadus vecs. Atkarībā no bērna veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības, obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei var pagarināt par vienu gadu, saskaņojot ar vecākiem un pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu.
Atzinums jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādes vadītājai līdz tekošā gada 01.februārim.

2. BĒRNU UZŅEMŠANA PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒ

2.1. Bērnus uzņem pirmsskolas izglītības iestādē no 2 līdz 6 (7) gadu vecumam.

2.2. Pirms bērns sāk apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vecāki pirmsskolas izglītības iestādes vadītājam iesniedz:

iesniegumu par bērna uzņemšanu pirmsskolas izglītības iestādē;
bērna dzimšanas apliecības kopiju;
bērna medicīnisko karti ar speciālistu slēdzieniem par bērna veselības stāvokli;
medicīnisko izziņu, kura apliecina, ka bērns nav bijis kontaktā ar infekcijas slimniekiem.

2.3. Medicīnas dokumentus pārbauda pirmsskolas izglītības iestādes medmāsa.

3. VECĀKU PIENĀKUMI

3.1. Vecākiem un personām, kuras atved bērnu uz pirmsskolas izglītības iestādi, bērns obligāti jānodod grupas pirmsskolas izglītības skolotājam vai dežūrējošajam administratoram, pretējā gadījumā pirmsskolas izglītības iestāde neuzņemas atbildību par bērna dzīvību un veselību.

3.2. Ja bērnu nav iespējams atvest uz pirmsskolas izglītības iestādi līdz pulksten 8²⁰ , viņš jānodrošina ar brokastīm mājās.

3.3. Lai nodrošinātu bērna pilnvērtīgu audzināšanu un izglītošanu, viņu uz pirmsskolas izglītības iestādi jāatved līdz pulksten 9⁰⁰.

Vecākiem, kuru bērni apgūst obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas programmu pamatizglītibas apguvei:

lai nodrošinātu bērna pilnvērtīgu audzināšanu un izglītošanu, viņš uz pirmsskolas izglītības iestādi jāved obligāti katru darba dienu, ne vēlāk kā līdz pulksten 9⁰⁰.

3.4. Bērnu no pirmsskolas izglītības iestādes var izņemt jebkurā vecākiem izdevīgā laikā, bet ne vēlāk kā līdz pulksten 18 ⁴⁵, lai vecāki varētu saņemt informāciju no grupas pirmsskolas izglītības skolotāja un laicīgi līdz plkst. 19.00 saģērbt bērnu.

3.5. Bērna vecākiem pirmajā tikšanās reizē grupas pirmsskolas izglītības skolotājam jāsniedz ziņas par bērna attīstību, veselības stāvokli, kā arī ziņas par sevi. Pirmsskolas izglītības skolotājs šīs ziņas sistematizē iestādē noteiktajā kārtībā.

3.6. Atvedot bērnu uz pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem jāinformē pirmsskolas izglītības skolotājs vai pirmsskolas izglītības iestādes medmāsa par bērna veselības stāvokli. Ja ir saslimšanas pazīmes, bērns jāved pie ģimenes ārsta.

3.7. Ienākot iestādes teritorijā un izejot no tās, vienmēr jāaizver vārtiņi.

3.8. Vecākiem savlaicīgi jāpilda pirmsskolas izglītības iestādes medmāsas norādījumi (speciālistu apmeklējumi, profilaktiskās potes), pretējā gadījumā bērns pirmsskolas izglītības iestādē netiek pieņemts.

3.9. Bērns uz pirmsskolas izglītības iestādi jāved tīrs un kārtīgs, bērnam piemērotā apģērbā, kuru viņš var viegli uzģērbt, noģērbt, aizpogāt un aizsiet.

3.10. Vecākiem obligāti jāapmeklē vecāku sapulces un ieteicams apmeklēt visus pirmsskolas izglītības iestādē organizētos pasākumus, uz kuriem tie ir aicināti.

3.11. Vecākiem bērns jānodrošina ar viņa izglītošanai nepieciešamajiem materiāliem, sporta tērpu un apaviem rotaļnodarbībām telpās un laukā.

3.12. Vecākiem, atbilstoši savām iespējām, jāpalīdz labiekārtot grupas rotaļlaukumu, grupas telpas, kā arī jāpiedalās mācību un rotaļu bāzes papildināšanas un atjaunošanas darbā.

3.13. Pamatojoties uz vecāku rakstisku iesniegumu, audzēknis var pārtraukt apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi ģimenes vai citu apstākļu dēļ. Bērna dokumenti tiek izsniegti pēc apmaksātās kvīts - paziņojuma uzrādīšanas.

Vecākiem, kuru bērni apgūst obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas programmu pamatizglītības apguvei:

ja vecāki nolemj, ka viņu bērnsobligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas programmu apgūs citā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādes vadītājam, no kuras audzēknis vēlas izstāties, jāiesniedz rakstisks iesniegums, norādot izstāšanās iemeslu, un rakstiska izziņa par iespējām uzņemt bērnu izglītības iestādē, kurā bērns turpinās obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei.

4. VECĀKU TIESĪBAS

4.1. Saņemt informāciju par bērna audzināšanu, izglītošanu, attīstību un drošību pirmsskolas izglītības iestādē, izmantojot pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, iestādes medmāsas, vadītājas vietnieka izglītības jomā, logopēda vecāku pieņemšanas laikus.

4.2. Iesniegt savus priekšlikumus, aizrādījumus vai pretenzijas par grupas personāla darbu pirmsskolas izglītības iestādes vadītājam.

4.3. Atkarībā no bērna veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības pirmsskolas izglītības iestādes programmas apguvi iespējams pagarināt par vienu gadu saskaņā ar ģimenes ārsta atzinumu.

4.4. Iepazīties ar pirmsskolas izglītības iestādes reģistrācijas apliecību, pirmsskolas izglītības iestādes nolikumu, izglītības programmu licencēm un pirmsskolas izglītības programmām.

4.5. Vecākiem ir tiesības bez izmaiņām maksā par bērna ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādē, bērnu atvest un aizvest mājās jebkurā viņiem izdevīgā laikā ar noteikumu, ka viņi nodrošina savam bērnam miega un ēdināšanas regularitāti, kā arī netraucē apmācības procesu.

4.6. Ar dienas režīmu vecāki var iepazīties katras grupas vecāku stūrītī.

Vecākiem, kuru bērni apgūst obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas programmu pamatizglītības apguvei:

bērnam beidzot obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas programmu pamatizglītības apguvei, saņemt pirmsskolas izglītības iestādes izsniegto izziņu par minētās programmas apguvi.

5. KĀRTĪBA, KĀDĀ TIEK VEIKTI NORĒĶINI AR VECĀKIEM PAR BĒRNA ĒDINĀŠANU PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒ

5.1. Maksa par bērna ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādē vecākiem tiek noteikta, pamatojoties uz spēkā esošo Liepājas pilsētas Domes lēmumu. Maksu samazina vai vecākus atbrīvo no tās, pamatojoties uz spēkā esošo Liepājas pilsētas Domes lēmumu.

5.2. Kvīti-paziņojumu par ēdināšanas apmaksu iestāde nosūta elektroniskā veidā uz vecāku norādīto elektroniskā pasta adresi.

5.3. Vecākiem kvītī-paziņojumā norādītā summa par bērna ēdināšanu piraņemta.msskolas izglītības iestādē jāsamaksā norādītajā termiņā, pamatojoties uz spēkā esošo Liepājas pilsētas Domes lēmumu.

5.4. Aizejot atvaļinājumā, vecākiem grupas pirmsskolas izglītības skolotājam kopā ar iesniegumu par atvaļinājumu līdz atvaļinājuma sākumam jāuzrāda apmaksāta kvīts- paziņojums.

5.5. Neskaidrību gadījumos par vecāku maksas aprēķināšanu interesēties:

pie pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja;
Izglītības pārvaldes grāmatvedībā.

5.8. Ja audzēknis pārtrauc apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, pārmaksātā summa par bērna ēdināšanu vecākiem tiek atmaksāta, pamatojoties uz vecāku iesniegumu, kuru apstiprinājis pirmsskolas izglītības iestādes vadītājs.

6. IEMESLI BĒRNA ATSKAITĪŠANAI NO PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES

6.1. Ja bērna veselības stāvoklis pēc ģimenes ārsta atzinuma nepieļauj atrašanos vispārējā tipa pirmsskolas izglītības iestādē.

6.2. Ja bērns bez attaisnojoša iemesla ilgāk par mēnesi neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi.

6.3. Ja vecāki sistemātiski nepilda pirmsskolas izglītības iestādes «Kārtības noteikumus vecākiem».

6.4. Ja vecāki nav samaksājuši par bērna ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādē 2 mēnešus , tad ar nākošā mēneša 1.datumu vadītājam ir tiesības bērnu atskaitīt no pirmsskolas izglītības iestādes.

6.5. Ja vecāks dažādu no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ līdz noteiktajam datumam nevar apmaksāt par bērna ēdināšanu, ir iespēja ar iestādes vadītāju rakstiski saskaņot apmaksas termiņa pagarinājumu.

6.6. Lēmumu par atskaitīšanu pieņem pirmsskolas izglītības iestādes vadītājs.

6.7. Par bērna atskaitīšanu no pirmsskolas izglītības iestādes vecāki (aizbildņi) tiek brīdināti 7 kalendārās dienas iepriekš.

Vecākiem, kuru bērni apgūst obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas programmu pamatizglītības apguvei:

obligāto izglītības vecumu sasniegušais bērns pie iepriekš minētajiem nosacījumiem netiek atskaitīts no pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņu sarakstiem, bet par to tiek rakstiski ziņots Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldei un citām normatīvos norādītajām instancēm (pašvaldības policijai, bāriņtiesai, u.c.).

7. AIZLIEGTS

7.1. Bērnu no pirmsskolas izglītības iestādes izņemt iereibušām personām.

7.2. Bērnu no pirmsskolas izglītības iestādes izņemt jaunākā skolas vecuma bērnam, t.i. jaunākam par 14 gadiem.

7.2. Bērnu no pirmsskolas izglītības iestādes izņemt personām, kuras nav uzrādītas grupas bērna ziņu kartītē, vai arī par šīm personām grupas pirmsskolas izglītības skolotājs nav personīgi iepriekš brīdināts.

7.2. Bērnam vienam pašam atstāt pirmsskolas izglītības iestādi, lai ietu mājās.

7.2. Vecākiem pašrocīgi izdarīt jebkādus labojumus kvītī-paziņojumā.

8. RĪCĪBA GADĪJUMOS, KAD BĒRNS NEAPMEKLĒ PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDI

8.1. Bērna slimības gadījumā vecākiem pirmajā slimības dienā līdz pulksten 9⁰⁰ jāpaziņo par bērna saslimšanu savas grupas skolotājai vai pirmsskolas izglītības iestādes administrācijai pa tālruni vai personīgi, noskaidrojot amatu, vārdu, uzvārdu, kas paziņojumu pieņēmis.

8.2. Ja bērns 3 vai vairāk dienas (ieskaitot sestdienu un svētdienu) nav apmeklējis pirmsskolas izglītības iestādi, kā arī vienu dienu karantīnas laikā – jāiesniedz ģimenes ārsta izziņa ar norādītu saslimšanas diagnozi. Līdz 3 bērna saslimšanas dienām derīgs vecāku iesniegums.

8.3. Ja vecāks savlaicīgi nav paziņojis par bērna neierašanos pirmsskolas izglītības iestādē (grupas žurnālā tiek atzīmēts ar burtu «N»), neapmeklētā diena tiek ieskaitīta apmaksājamo dienu skaitā.

8.4. No apmeklējamo dienu skaita tiek izskaitīts vecāku ikgadējais atvaļinājuma laiks, pamatojoties uz vecāku iesniegumu. Vecākiem iesniegums par ikgadējo atvaļinājumu jāiesniedz ne vālāk kā iepriekšēja dienā līdz 12⁰⁰ pirms atvaļinājuma sākšanās.

Izstrādāts pamatojoties uz:

Bērnu tiesību aizsardzības likumu ;
Izglītības likumu;
Vispārējās izglītības likumu;
citiem spēkā esošajiem likumiem un tiem atbilstošiem normatīvajiem aktiem;
Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes „Dzintariņš apstiprināto Nolikumu.

Vadītāja Maija Korņējeva

Iekšējās kārtības noteikumi

APSTIPRINU:

Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes „Dzintariņš “ vadītāja

_______________________

Maija Korņējeva

2017.gada 01.septembrī

I E K Š Ē J Ā S K Ā R T Ī B A S N O T E I K U M I

Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10.panta trešās daļas 2.punktu un

Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra

noteikumu Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība

izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 6.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes „Dzintariņš ” (turpmāk tekstā – Iestāde) Iekšējās kārtības noteikumi (turpmāk tekstā – noteikumi) nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo drošība Iestādē, izglītojamo uzvedības noteikumus, kā arī noteikumus par rīcību ārkārtas situācijās.

1.2. Šo noteikumu ievērošana ir obligāta visām personām, kuras atrodas Iestādē vai tās teritorijā.

1.3. Ar jēdzienu „vecāki” saprotami arī citi bērna likumiskie pārstāvji.

2. Izglītojamo uzvedības noteikumi izglītības iestādē, tās teritorijā un izglītības iestādes organizētajos pasākumos

2.1. Izglītojamam, atbilstoši savam vecumam un briedumam, ir šādi vispārīgie pienākumi:

2.1.1. katru dienu ierasties Iestādē un piedalīties nodarbībās;

2.1.2. ar cieņu un pieklājīgi izturēties pret vecākiem, Iestādes darbiniekiem un citiem pieaugušajiem;

2.1.3. ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti un tās simboliem;

2.1.4. ievērot sabiedrībā pieņemtos uzvedības noteikumus;

2.1.5. neaizskart citu izglītojamo un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses, aizliegts fiziski un psihiski ietekmēt citus izglītojamos un pieaugušos;

2.1.6. saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi (materiālajām vērtībām, dabu);

2.1.7. rūpīgi izturēties pret saviem individuālajiem mācību materiāliem, uzturēt kārtību vietā, kur tie atrodas;

2.1.8. ievērot šos un citus noteikumus, kas ir spēkā Iestādē.

2.2. Izglītojamā uzvedības noteikumi atrodoties Iestādē:

2.2.1. nav atļauts traucēt grupas biedrus;

2.2.2. jāievēro rotaļu un spēles noteikumi;

2.2.3. šķēres, adatas, zīmuļus, flomāsterus, akvareļa un guaša krāsas, pirkstiņ krāsas, plastilīnu u.c. mācību piederumus drīkst izmantot tikai ar pedagoga atļauju un pedagoga klātbūtnē;

2.2.4. pēc rotaļāšanās rotaļlietas un piederumi jāsakārto un jānoliek savās vietās;

2.2.5. pārvietoties pa kāpnēm drīkst tikai ar apaviem kājās;

2.2.6. ejot pa kāpņu ārējo pusi, jāturas pie kāpņu margām;

2.2.7. pa kāpnēm jāiet lēnām un pa vienam pakāpienam, nedrīkst lēkāt, negrūstīties vai skriet;

2.2.8. pirms ēdienreizēm jānomazgā rokas;

2.2.9. pie galda jāsēžas uzmanīgi, negrūstoties, neaplejoties ar ēdienu;

2.2.10. apsēžoties un pieceļoties no galda, krēsls jāpaceļ, nevis jāatstumj;

2.2.11. pie galda nerotaļāties, nespēlēties ar ēdienu un nešūpoties uz krēsla;

2.2.12. nestāvēt gultā stāvus;

2.2.13. nekarāties pāri gultas malām;

2.2.14. nelēkāt pa gultu;

2.2.15. atrasties tikai savā guļvietā;

2.2.16. netraucēt citiem bērniem atpūsties;

2.2.17. pasākumu laikā nav atļauts skaļi uzvesties, sarunāties, staigāt, skraidīt, šūpoties uz krēsla, aiztikt dekorācijas un traucēt citiem.

2.3. Izglītojamā uzvedības noteikumi atrodoties ārpus telpām:

2.3.1. jāatrodas pastaigai paredzētajā vietā, nav pieļaujams to patvaļīgi pamest;

2.3.2. rotaļāties atļauts ar pedagogu atļautajiem priekšmetiem;

2.3.4. nav atļauts tuvoties sētai, vārtiņiem, iestādes saimniecības zonai;

2.3.5. nav atļauts bāzt pirkstus šķirbās un žogā;

2.3.6. nav atļauts uzsākt sarunas ar nepazīstamiem cilvēkiem, kuri atrodas aiz sētas vai teritorijā, pieņemt no viņiem dāvanas vai saldumus;

2.3.7. nekavējoties ziņot personai, kuras uzraudzībā atrodas izglītojamie par nepazīstamu personu atrašanos teritorijā;

2.3.8. šūpoties, slidināties no slidkalniņa un izmantot vingrošanas ierīces atļauts personas, kuras uzraudzībā atrodas izglītojamie, uzraudzībā;

2.3.9. nedrīkst iet aiz šūpoļu barjeras, ja kāds jau šūpojas;

2.3.10. šūpojoties nedrīkst atlaist rokas;

2.3.11. ja šūpojoties gadās izkrist, jāpaliek mierīgi guļot, neceļot galvu līdz šūpoles apstājas;

2.3.12. ziņot personai, kuras uzraudzībā izglītojamie atrodas ja pastaigas laikā pāri žogam pārkrīt rotaļlieta (bumba), jāpasaka par to pieaugušajiem. Aizliegts tai doties pakaļ patstāvīgi.

2.3.13. ieraugot pagalmā vai pastaigas laukumā ko neparastu (dzīvniekus, priekšmetus, aizdomīgus cilvēkus), tiem nedrīkst tuvoties, bet jāinformē persona, kuras uzraudzībā izglītojamie atrodas. Nekādā gadījumā nedrīkst sekot svešiniekam.

2.4. Iestādē nav atļauts:

2.4.1. ienest sērkociņus, šķiltavas, stiklus, akmentiņus, nūjiņas un citus bīstamus priekšmetus, ar kuriem izglītojamais var savainoties pats vai savainot citus;

2.4.2. apsaukāties, spļaudīties, apvainot, kost, skrāpēties, durt ar asiem priekšmetiem, raustīt aiz drēbēm un matiem, aizskart un sist grupas biedrus;

2.4.3. mētāt savas lietas un priekšmetus;

2.4.4. liekties ārā pa atvērtu logu;

2.4.5. bez pieaugušo atļaujas pamest grupas telpas, ja vien nav iestājusies ārkārtas situācija;

2.4.6. pārvietojoties un atrodoties telpās, nav atļauts skriet, grūstīties un mētāties ar rotaļlietām un citiem priekšmetiem.

2.5. Jebkurā situācijā izglītojamais var saņemt paskaidrojumus un palīdzību no Iestādes vadītājas, pedagogiem un iestādes darbiniekiem, kā arī korektā veidā izteikt un aizstāvēt savas domas un viedokli, paust attieksmi.

3. Evakuācijas plāna un informācijas par operatīvā dienesta izsaukšanu izvietojums izglītības iestādē

3.1. Evakuācijas plāns un informācija par operatīvo dienestu izsaukšanu izvietota centrālajā foajē un pie sienas katrā grupas telpā.

4. Alkohola, cigarešu, narkotisko, toksisko un psihotropo vielu, kā arī ieroču iegādāšanās, lietošanas, glabāšanas un realizēšanas aizliegums izglītības iestādē un tā teritorijā

4.1. Iestādē un tās teritorijā kategoriski aizliegts iegādāties, lietot, glabāt (arī ienest) un realizēt alkoholu, cigaretes, narkotiskās, toksiskās un psihotropas vielas, gāzes baloniņus, gāzes pistoles, šaujamieročus, pneimatiskos un traumatiskos ieročus, aukstos ieročus un elektrošoka ierīces.

5. Izglītojamā rīcība un citu personu rīcība, ja citas personas darbībā tiek saskatīti draudi sev vai citām personām

5.1. Izglītojamo drošība ir Iestādes prioritāte un jebkura izglītojamā, Iestādes darbinieka vai apmeklētāja pienākums ir atturēties no jebkādas rīcības, kas apdraud vai varētu apdraudēt izglītojamo vai citu personu drošību.

5.2. Jebkura iestādes pedagoga vai darbinieka pienākums, konstatējot, ka iestādē atrodas nepiederoša persona vai persona, kura ar savu uzvedību, izskatu, vai darbībām rada aizdomas, ir uzrunāt šo personu un noskaidrot tās atrašanās mērķi Iestādē. Gadījumā, ja persona izraisa šaubas, iestādes darbinieks paliek līdzās personai līdz apstākļu noskaidrošanai. Gadījumā, ja minētās personas uzvedība vai rīcība rada šaubas par personas nodomiem, darbinieka pienākums ir izsaukt policiju vai apsardzi.

5.3. Saskaroties ar tiešiem vai netiešiem draudiem, arī subjektīvi interpretējot situāciju kā sevi vai citus apdraudošu, izglītojamais par to nekavējoties ziņo jebkuram Iestādes pedagogam vai darbiniekam.

5.4. Persona, kurai izglītojamais ziņojis par draudiem sev vai citām personām, nekavējoties, ievērojot piesardzību, pārbauda izglītojamā sniegto informāciju un rīkojas atbilstoši situācijai, taču prioritāri rūpējoties par jebkāda apdraudējuma novēršanu izglītojamā vai citas personas veselībai vai dzīvībai – izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, policiju, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu vai gāzes avārijas dienestu.

5.5. Pēc tam, kad apdraudējums novērsts, persona, kam izglītojamais ziņojis par apdraudējumu, par katru šādu izglītojamā ziņojumu nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, paziņo iestādes vadītājam.

5.6. Iestādes vadītājs izvērtē saņemto informāciju un lemj par nepieciešamo turpmāko rīcību, nodrošinot to, ka pilnībā tiek identificēti un novērsti visi saprātīgi identificējamie riski izglītojamo veselībai, dzīvībai un drošībai, kā arī par šādu risku iestāšanos tiek ziņots attiecīgajām iestādēm (policija, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, u.c.).

6. Izglītības iestādes vadītāja, pedagogu un izglītības iestādes darbinieku rīcība, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret izglītojamo

6.1. Konstatējot jebkāda veida vardarbību (arī tādu, kas varētu būt notikusi ārpus Iestādes) pret izglītojamo, Iestādes vadītājs, pedagogs vai darbinieks prioritāri organizē neatliekamos pasākumus, lai novērstu draudus izglītojamā dzīvībai un veselībai (izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību).

6.2. Ja vardarbību konstatējis pedagogs vai darbinieks, pēc tam, kad ir novērsts apdraudējums izglītojamā veselībai un dzīvībai, izglītības iestādes pedagogs vai darbinieks par notikušo ziņo iestādes vadītājam.

6.3. Iestādes vadītājs izvērtē saņemto informāciju un nekavējoties ziņo par notikušo iesaistīto izglītojamo vecākiem, policijai un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kā arī vajadzības gadījumā piesaista citus speciālistus (psihologs, sociālais pedagogs).

7. Atbildība par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu

7.1. Noteikumu neievērošanas gadījumā:

7.1.1. grupas pedagogs vai Iestādes vadītājs var izteikt mutisku aizrādījumu vai veikt individuālas pārrunas ar vecākiem;

7.1.2. Iestādes vadītājs var nosūtīt rakstisku brīdinājumu vecākiem;

7.1.3. grupas pedagogs vai Iestādes vadītājs var veikt individuālas pārrunas ar vecākiem;

7.1.4. grupas pedagogs var iesniegt Iestādes vadītājam rakstisku ziņojumu;

7.1.5. notikumu var izskatīt grupas vecāku sapulcēs, Iestādes padomes sēdēs;

7.2. Noteikumu neievērošana no Iestādes pedagoga vai darbinieka puses uzskatāma par rīcību, kuras rezultātā pedagog vai darbinieks ir zaudējis darba devēja uzticību.

8. Kārtība kādā personas tiek iepazīstinātas ar noteikumiem

8.1. Uzņemot izglītojamo Iestādē, grupas pedagogs iepazīstina vecākus ar šiem noteikumiem, ko vecāki apliecina ar savu parakstu.

8.2. Grupu pedagogi katru gadu septembrī atkārtoti iepazīstina vecākus ar šiem noteikumiem, ko vecāki apliecina ar savu parakstu.

8.3. Noteikumu grozījumu gadījumā vecāki tiek iepazīstināti ar veiktajiem grozījumiem, ko apliecina ar savu parakstu.

8.4. Noteikumi tiek izvietoti un ar tiem var iepazīties iestādes vestibilā, kā arī Iestādes mājaslapā.

8.5. Izglītojamos, ievērojot viņu vecumu un attīstības pakāpi, ar noteikumiem iepazīstina grupas pedagogi katru gadu septembrī un janvārī un atkārtoti attiecīgajās mācību tēmās.

8.6. Iestādes vadītājs ar šiem noteikumiem iepazīstina katru darbinieku, ko darbinieks apliecina ar parakstu.

9. Nobeiguma noteikumi

9.1. Grozījumus un papildinājumus noteikumos var ierosināt Iestādes dibinātājs, Iestādes vadītājs, Iestādes pedagoģiskā padome, Iestādes padome. Noteikumus un to grozījumus apstiprina Iestādes vadītājs.

9.2. Noteikt par spēku zaudējušiem izglītības iestādes 2007.gada 01.septembra iekšējo normatīvo aktu „Iekšējās kārtības noteikumi”.

Kārtība, kā rīkojas bērnu infekcijas slimību gadījumos

Iestādes pašvērtējums 2019/2020. mācību gads

LIEPĀJAS PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE “DZINTARIŅŠ”

Bērnu personas datu aizsardzības kārtība

Bērnu personas datu aizsardzības kārtība

I. Vispārīgie jautājumi

Par rīcību saslimšanas gadījumos

Kārtība par fotografēšanu, filmēšanu un audioierakstu veikšanu

Kārtības noteikumi vecākiem

5. KĀRTĪBA, KĀDĀ TIEK VEIKTI NORĒĶINI AR VECĀKIEM PAR BĒRNA ĒDINĀŠANU PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒ

6. IEMESLI BĒRNA ATSKAITĪŠANAI NO PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES

Iekšējās kārtības noteikumi