Jau otro gadu pirmsskolas izglītības iestādes "Dzintariņš" piedalās Rūķupes Rūķu labdarības akcijā "Piepildi Lielo Dāvanu maisu", kuras laikā vecāki un iestādes personāls tika aicināti sarūpēt praktiskas un iepriecinošas dāvanas Lielajam Dāvanu maisam. 

           Rosīgi darbojās kā lielie, tā mazie. Projekta “Ēdam atbildīgi” ietekmē šogad rūķu dāvanu maisā tika liktas lietas ko paši esam izaudzējuši, sarūpējuši. Vasarā izaugušās piparmētras tika sažāvētas tējā, pašu audzētu ābolu mizu tēja, žavētas ķirbju cukādes, mājās vārītie ievārījumi un marinējumi. Bērni saiņoja dāvaniņas, izrotāja  burkas un kopīgiem spēkiem uztaisījām apsveikumu un grāmatiņu “Ēdam atbidīgi” kurā ierakstījām galvenās lietas ko ievēro cilvēki kuri rūpējas par savu planētu un ēd atbildīgi.

          Domāšna un dzīvošana “zaļi” mūsu iestādē notiek pakāpeniski. Dāvanu saiņošanai izmantojam dāvanu maisiņus, kurā kādu reizi jau bijusi dāvaniņa, tāpat ir ar lentītēm, rotājumiem u.c. lietām.

Liels paldies ikvienam, ka atvērāt savas sirdis, lai sarūpētu pārdomātas un brīnišķīgi noformētas dāvanas, visi kopā mēs spējam pasauli darīt par labāku vietu! Lai labais vairo labo!   

 

   Vad. viet. izgl.jomā  Guntra Lazdupe

      2016. gada decembrī

Es novēlu, lai arī Jums Ziemassvētki ir laiks, kas mums atgādina par lietām, kuras dzīvē ir svarīgākās...Par to, ka Ziemassvētku gars nav meklējams zem eglītes, bet mūsu sirdīs. Par mīlestību kā dāvanu un īpašo veidu, kā tā piepilda mūsu dzīvi...par dalīšanos kā dāvanu un tuvību, ko tā rada...par ģimeni kā dāvanu un cik lieliski tas ir. Lai šī sajūta nepazūd visa gada garumā!

Daži ieteikumi kā "zaļāk" svinēt Zemassvētkus.

Gardumi & cienasts:

Izvēlies pēc iespējas vietējo, bioloģiski audzēto produkciju! Ēd mazāk "sintētisko" saldumu.

Gatavo pats!

Patērē pēc iespējas mazāk dzīvnieku izcelsmes produktus. Atceries par tiem, kas ēd savādāk jeb veģetāriešiem!

Esi ekonomisks- neradi pārtikas atkritumus!

Mīli sevi - nepārēdies!

Rotājumi & dekorācijas:

Izmanto jau esošos resursus - lentītes, kastītes, papīru! Salasi dabas materiālus - čiekurus, zariņus, mizas.

Ej pats pie eglītes un nosvini mežā, neliec tai nākt pie sevis uz mājām.

Saglabā rotājumus citiem gadiem vai mainies ar draugiem!

Dāvanas:

Izgatavo dāvanas pats!

Izmanto materiālus otrreiz (pudeles kā svečturus, no sveču galiem lej jaunas sveces u.t.t).

Iesaiņo dāvanas dabai draudzīgos materiālos vai, piem., vairs nelietotu blūžu, šaļļu audumā.

Pirms pērc dāvanu, pārliecinies, ka saņēmējam tā patiešām vajadzīga.

Labākā dāvana - siltas sarunas ar mīļajiem. Dāvini kopābūšanas laiku (teātra, koncerta biļeti, vakariņas), nevis lietas.

Citas lietas:

Laicīgi gatavojies un plāno!

Attiecies ekonomiski (izslēdz eglītes lampiņas, elektroierīces, samazini apkuri, kamēr neesi mājās).

Radi jaunus iesaiņojamos papīrus no vecajiem.

Mandarīnu miziņas izkaltējot un izmantojot kā kurināmo kamīnā, istaba smaržo fantastiski.

Dedzini dabīgu izejvielu (sojas, palmu vaska) sveces.

Paliec Latvijā un svētkus nosvini, dodoties pie dabas.

Dziedi latviešu Ziemassvētku dziesmas.

 

Ne tikai svētkos, bet arī turpmāk turam rūpi par mūsu kopīgo, unikālo dāvanu planētu Zemi!

 

Šad tad pirmsskolā dzidrama negatīva attieksme pret ķirbi. Kad tiek lasīta iestādes ēdienkarte, šodien ķirbis, neēd. Bet kāpēc tā? 

Vai ķirbis tiktiešām ir nebaudāms vai mūsu pieaugušo aizpriedumi un iespējams negatīvā pieredze?

Tāpēc pienācis īstais brīdis, bērniem pašiem noskaidrot kā īsti ir ar to ķirbi, ko var pagatavot un kā tas garšo. Tad pašiem pieņemt lēmumu ēst ķirbju ēdienus, vai nē.

 Nodarbībās bērni noskaidroja ar ko atšķiras veselīgi un neveselīgi našķi. Kādu ietekmi uz apkārtējo vidi tie rada. Kāpēc ķirbju našķi būs veselīgāki, videi draudzīgāki ( bez palmu eļļas, bez konservantiem).

 "Mārīšu" grupas bērni gatavoja ķirbju cukādes (ar cukuru), "Pienenīšu" grupas audzēkņi žāvēja ķirbju čipsus (bez cukura). 

Bērniem garšoja un liels bija dažu pieaugušo pārsteikgums, ka šādi sagatavoti ķirbji ir tik garšīgi.

Ēda veselīgos našķus bērni un cienāja vecākus, visiem pietika un bija iespēja sadraudzēties ar ķirbi.

Vad. vietniece izgl. jomā

 Guntra Lazdupe

Rudens vecāku sapulcēs tika pievērsta uzmanība un pārrunātas divas aktuālas tēmas “Palmu eļļa un ekomarķējumi”.

 Varbūt  visiem šīs tēmas neliekas būtiskas, tomēr mūsu mērķis ir likt par šīm lietām padomāt, izvērtēt iepriekšējos produktu pirkšanas paradumus un mainīt savu izvēli uz labāku. 

Paldies visiem vecākiem par aktīvu līdzdarbošanos.

Vad. vietn. izgl. jomā 

Guntra Lazdupe

Kad katra grupa izvilka vienu tēmu kuru kopīgi ar bērniem nedēļas garumā pēta, (iesaista vecākus šajā aktivitātē) un noslēgumā attēlo plakātos.

Apskatītās tēmas:

1. Biodaudzveidības (ēdamo šķirņu) samazinājums

2. Dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa straujš pieaugums

3. Pieaugošais attālums starp zemnieku un patērētāju (garās pārtikas ķēdes)

4. Pusfabrikātu/ rūpnieciski apstrādātas “pārtikas” patēriņa straujš pieaugums

5. Palmu eļļas klātbūtne mūsu patērētajos produktos

6. Sezonalitāte un attālums (pārtikas km)

7. Pārtikas atkritumu apjoma pieaugums.

 Gatavos plakātus izvietājām pie iestādes žoga, tā arī informējot apkārtējo sabiedrību. Pēc tam tapušie plakāti tika novietoti galerijā visu apskatīšanai.

 

Vad. viet, izgl. jomā 

Guntra Lazdupe

   Beidzot arī lielais Kāmja kungs gatavs un var sevi izrādīt  bērniem. Kopīgi uzzinot daudz jauna un interesanta par graudaugiem. Kādus audzē Latvijā? Kur aug rīsi? Vai mākat atšķirt kviešus no rudziem un miežiem? Ja pieliksiet klāt kustības - to atcerēties būs visvieglāk.

Kvieši - pietupties (ar īsu akotu),

Rudzu - rokas priekšā (ar vidēju akotu),

Mieži - rokas uz augšu pastieptas (garšs akots)

Atbildēt uz kāmja jautājumiem bērniem bija azarts un prieks. Kopīgi izrunāja kādus pārtikas produktus var pagatavot no graudaugiem.  Kāpēc ir veselīgi ēst putras, kādas putras bērniem garšo vislabāk, kādas ir putras ēšanas tradīcijas ģimenē.

 

Protams, protams kur tad bez dāvanām.

Vad. vietn. izgl. jomā. G. Lazdupe

 

   Katram auglim un dārzenim ir sula. Vai mēs zinām kā tās garšo?  Ko labu tās dod mūsu organismam? Kāda sula garšo mūsu bērniem?

Mazās "Pienenītes" nodarbībā runāja par mājdzīvniekiem, kas lopiņiem garšo, kas nē. Vēlāk kopīgi spieda burkānu sulu, nogaršoja un bērni secināja, ka viņiem garšo. Mammām konfekšu vietā arī lūgs, lai iedod  svaigu burkānu vai sulu.

Arī lielajās grupās notiek rosība, dažādu sulu (biešu, ābolu u.c) spiešana un izgaršošana.

"Knīpām un Knauķiem" izrādās garšoja citronu sula, bet "Taurenīši" secināja, ka viņiem garšo tīra ābolu sula vai sajaukta ar ķirbju sulu. "Spārītes" dzēra sulas paši un cienāja iestādes darbiniekus. 

Maz pa mazam bērni apgūst pašapkalpošanās prasmes, ka pats vari ieliet sulu glāzē. Acumēru un izjūtu - liet nevis pilnu glāzi, bet tik, cik varēsi izdzert, lai nav pēc tam jālej ārā. Šīs visas mazās lietiņas radina bērnus no mazotnes izturēties atbildīgi pret ēdienu.

Tā, kā ir iziets cauri visam procesam, redzēts, kur aug dārzeņi, kā tiek gatavota sula (tā nav uzreiz pakā kā veikalā). Katrai sulai ir savs saldums, bet tā nav tik ļoti, ļoti saldināta kā veikalā. KO darīt, lai sulu padarītu saldāku un padomāt, vai to vajag?

Vai zinājāt, ka sulu var izmantot ne tikai uzturā, bet arī kā krāsvielu, dzijai, citiem pārtikas produktiem un arī pašu taisītajam plastilīnam (sāls mīklai).

"Bitītes" ne tikai stiprinājās ar sulām, bet izmantoja arī radošajā darbībā un tapa skaistas rudens lapas.

Vad. vietn. izgl. jomā

G. Lazdupe

                                                                                             Mūsu  projekta "Ēdam atbildīgi"  tapušie logo rotās katru grupu un rosinās domāt ikdienā par atbildīgas ēšanas jautājumiem.

    

 

          Pateicoties šī gada pavasara talkai, kur ar vecāku atbalstu un līdzdalību tika uztaisīts sakņu dārziņš bērni varēja šet, stādīt dažādus dārzeņus, rūpēties par tiem un vērot kā tie aug. Pašu aprūpēts gurķis, ķirbis garšo daudz labāk. Un kurš teicis, ka bērniem negaršo dārzeņi? Ēda visi.

 Prieks bija skatīties, ka bērni ved ar lepnumu uz sakņu dārziņu un rāda vecākiem par paveikto, kopīgi skaita cik ķirbji izauguši.

Šogad ķirbju raža ļoti labi padevusies. Bērni nodarbībās varēs izgaršot dažādos veidos ķirbi kā to var, uzglabāt, ko darīt un kur likt tās auga daļas ko pārtikā neizmantojam.

 

 

 

Vad. vietn. izgl.jomā

G. Lazdupe